Savu personālizstādi Nekad nebeidzas, kas ir skatāma
galerijā Alma, Reinis Dzudzilo traktē kā etīdi tumšam
laikam, akcentējot vizuālo elementu – gaismu. Tomēr
atslēga daudzslāņainā vēstījuma uzķeršanai, šķiet, ir
relativitāte
Liepājas teātrī iestudētās izrādes Dziesmu svētki tēli ir
piepildīti ar spraigu dzīves izjūtu un atklāj, cik sakāpinātas
un nesamierināmas var būt mūsu līdzcilvēku balsis, kuras
ikdienas skrējienā nesadzirdam
Fakts, ka režisors Alvis Hermanis komponista Leoša Janāčeka operas Jenūfa izrādi risina divās dažādās estētikās, to savā ziņā emocionāli harmonizē, ļaujot skatītājiem nesagumt zem satura smaguma
Pulss nulle, bet dzīvības pazīmes ir! Režisores Unas Celmas filmas Zilās asinis notikumi skatītāju ved cauri nežēlības un pacietības artērijai, kurā spiedienu uztur drāmas varoņi.
Aktrises un dziedātājas Ilonas Balodes grāmata Ielu muzikantu piezīmes ir ceļojumu apraksts un autobiogrāfija, grēksūdze un atmiņu skices, eseja un dzejproza
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklātā ekspozīcija Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991 izceļ mākslinieku lomu Latvijas neatkarības atgūšanas procesos
Vudija Allena traģikomēdijas Centrālparka rietumi iestudējums Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī ir profesionāli stabils veikums bez lieliem pārsteigumiem
Režisora Viestura Kairiša versija par Henrika Ibsena drāmu centrā izvirza Brandu – sievieti –, būtiski transformējot vēstījumu un ne tikai uzdodot, bet arī radot daudzus jautājumus
Kristapa Zariņa māksla ir absorbējusi pa druskai no ekspresionisma eksaltētā triepiena, fovistiska plaknes košuma, kubistiskām deformācijām un popārtiska kičīguma.