Foto: Dienas mediji

Neredzamā māksla

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

7 komentāri

19. novembris, 2012, 18:08

M

Bet vai vajag? Cik tad piebuves tam Makslas muzejam buvesi?

Atbildēt
0
0

19. novembris, 2012, 20:24

vajag

man, piemēram, vajag. kaut vai to padomju laika mākslu, kā baumani birutu, borisu bērziņu utt., kuri visi ir sabāzti arsenāla glabātuvēs. man šie mākslinieki patīk, es gribētu viņu darbus palaikam apskatīt. un tas pat nerunājot par to, ka telpu trūkuma dēļ "neredzams" ir vesels periods latviešu mākslas vēsturē - jo vai mums padomju laiki patika, vai nē, bet savu ieguldījumu mākslā viņi deva. un arī tad bija ģeniāli mākslinieki.

19. novembris, 2012, 14:21

Svilpe

Pirms kāda laika lasīju rakstu par līdzīgu tēmu vienā britu izdevumā. Un jautājums bija tāds: kas ir labāk - ja glezna nonāk muzeja fondos un, iespējams, tā arī vairs nekad neparādās skatītājam, jo muzejam piederošo mākslas darbu ir tik daudz, ka visus izstādīt vienkārši nav iespējams, vai arī, ja mākslas darbs nonāk pie privātkolekcionāra, un to tomēr var apskatīt vismaz bariņš cilvēku, vai arī tad, ja privātkolekcionārs uzrīko izstādi, tad vairāk. Vai mākslas darbs ir ticis radīts, lai to nobāztu dziļi glabātuvēs, vai tomēr ne? Un vai dažkārt privātkolekcionārs šo darbu nespēj novērtēt labāk nekā muzejs, kurš gadu desmitiem šo mākslas darbu dažādu iemeslu dēļ nav spējis izlikt apskatei? Diskusija bija interesanta, un vai zināt - muzeju pusē nemaz tik daudzi nenostājās.

Atbildēt
5
0

19. novembris, 2012, 21:16

Svilpe - Elvīrai

Jā, britu diskusijā lielākā daļa sliecās piekrist digitālo attēlu krājuma veidošanai. Protams, tas prasa zināmu ieguldījumu, piemēram, ja telpisks priekšmets ir jānofotografē no visām pusēm, lai gan ar mūsdienu tehniku tas nav sarežģīti. Tomēr no muzeju puses viņiem bija tāds dīvains iebildums - ka nemaz nevajag visu tā izlikt apskatīšanai, ka jāgaida, kad būs izstāde ar attiecīgiem komentāriem un tamlīdzīgi. Ar domu, ka citādi tauta nesapratīs.

19. novembris, 2012, 15:41

Elvīra

pieļauju, ka interesanta diskusija bijusi. Un tomēr, kā tad lai risina šādas pastāvīgās situācijas? Muzejam nevajag kuratora vai tikai tik daudz, cik piedalās mākslas darbu iepirkšanā? Muzejs rindas kārtība - pēc to iegūšanas laika visus darbus izstāda tā kā kādreiz tas bija tik populārajos salonos - cieši vienu pie otra no augšas uz leju? Muzejs taisa virtuālu, visiem digitāli pieejamu pilnīgi visu darbu apskati? p.p. un Vilnis Vējš nav nekāds iemetējs,zinu. to es mākslas kritiķim

18. novembris, 2012, 17:01