Ar norvēģu dokumentālista un žurnālista Pola Refsdāla kino darbu Dugma. Poga (2016) par starptautiskās islāmistu teroristu organizācijas Al Qaeda pašnāvniekiem trešdien, 7. septembrī, plkst. 18 kinoteātrī K.Suns tiks atklāta Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma filmu programma Ārpus laba un ļauna, kas šajā nedēļā piedāvās noskatīties pēdējo gadu izcilākās dokumentālā kino virsotnes pasaulē. "Mēs nekad neesam vairījušies no neērtām tēmām," sarunā ar laikrakstu Diena uzsver BalticSeaDocs organizatoru pārstāve Zanda Dūdiņa.
Pēc šīs filmas seansa sekos diskusija par terorisma un bēgļu tēmu, ko vadīs žurnālists Gustavs Terzens. Tajā piedalīsies Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Rita Ruduša, žurnāliste Zane Peneze, tulkotājs, Austrumu reliģiju speciālists Uldis Bērziņš, teologs Juris Cālītis, ārpolitikas eksperts Mārtiņš Hiršs un citi. Šajā diskusijā piedalīsies arī pats filmas režisors, kurš neskaitāmas reizes ir bijis pasaules karstajos punktos, 2009. gadā nokļuvis sešu dienu ilgā Taliban kaujinieku gūstā, pieņēmis islāma ticību un saskāries ar atšķirīgu kultūru mijiedarbību savā valstī daudz senāk nekā mēs.
Mīlas teorija
Savukārt par Eiropā dzīvojošu musulmaņu imigrantu bērniem, kuri pievienojušies radikāli noskaņotiem islāmistu grupējumiem, stāstīs dokumentālā filma Kaujinieki no ziemeļiem (2014). Zanda Dūdiņa uzskata, ka šis stāsts liks iejusties ne tikai savervēto skandināvu pusaudžu ādā, kuri šajā satraucošajā dzīves periodā ir atraduši domubiedrus ārpus savas sabiedrības robežām. "Tā liks aizdomāties arī par to, kā mēs izturamies pret saviem līdzcilvēkiem," piebilst BalticSeaDocs rīkotāju pārstāve.
Skandināvijas sabiedrība tiek preparēta arī pieņemtā manifesta sekas par sabiedrību, kuru veido savstarpēji neatkarīgi indivīdi. Pēc četrdesmit gadiem zviedri ir kļuvuši par nāciju, kurā ir ļoti daudz vientuļu cilvēku un kurā sievietes nevēlas "krāmēties" ar attiecībām un iepērk vīriešu spermu internetā, ko viņai atgādā kurjers ar īsu audioinstrukciju, kā divdesmit minūšu laikā tikt pie bērna.
Pēdējais tango
Šī gada BalticSeaDocs filmu programmā ir iekļauta arī multimākslinieces Lorijas Andersones dziļi personiskā vizuālā eseja Suņa sirds (2015), uz kuru ļoti grūti attiecināt vārdu "filma". Tā ir emocionāla atvadīšanās no nesen aizgājušajiem tuviniekiem – mātes un vīra, leģendārā mūziķa Lū Rīda –, kā arī no viņas iemīļotās terjera šķirnes kucītes Lolabelles. " Tas ir ļoti spēcīgs meditatīvs piedzīvojums, kuru skatītājs izdzīvo vienā elpas vilcienā," Lorijas Andersones veidoto kino darbu raksturo Zanda Dūdiņa.
Lielu personību mutuļojošā enerģija plūst pāri ekrāna malām vēl vienā dokumentālajā filmā – Mūsu pēdējais tango (2015). Tā vēsta par Mariju Njevesu Rego (80) un Huanu Karlosu Kopesu (83), kuri ir samīlējušies viens otrā jau agrā jaunībā, kļuvuši par visu laiku slavenāko tango pāri Argentīnā un pēc tam izšķīrušies. "Tas ir stāsts par to, cik daudz cilvēks ir gatavs ziedot mākslas mūzai un nereti pakārto savu privāto dzīvi kaut kam augstākam, kas šajā gadījumā ir deja," stāsta BalticSeaDocs organizatoru pārstāve.
Viena cilvēka spēks
Par to, cik daudz var izdarīt viens cilvēks citu labā, vēsta dokumentālā filma Gandrīz svētais (2015), kura galvenais varonis ir harismātisks ukraiņu mācītājs Genadijs Mohņenko. Viņa misija ir atgriezt dzīvē nepilngadīgos narkomānus, alkoholiķus un bezpajumtniekus. Šī darba autors ir amerikāņu režisors Stīvs Hūvers, kurš šajās dienās viesosies Rīgā. Pirms dažiem gadiem Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma filmu progammā tika izrādīts viņa iepriekšējais darbs Asins brālis.
"Jebkuram cilvēka garīgās vai fiziskās izpausmes fenomenam ir meklējamas dziļākas saknes," sarunas noslēgumā rezumē Zanda Dūdiņa. Šī gada BalticSeaDocs filmu programmas darbus, kuri palīdz atklāt dažādu parādību un lietu neredzamo pusi, varēs noskatīties ne vien Rīgā, bet arī sešās pilsētās Latvijas reģionos – Cēsīs, Jēkabpilī, Rēzeknē, Talsos, Valmierā un Ventspilī (ar visu programmu Ārpus laba un ļauna iespējams iepazīsties interneta vietnē www.balticseadocs.lv