Gādāts par to, lai Satversmes tiesa pēc iespējas "netraucētu" Kalvīšonkuļa valdības darbā. Gādāts par to, lai Kalvīšonkulis un viņa rokaslaižas varētu kontrolēt valsts slepenos dienestus -- paldies Dievam, pagaidām vēl Rīgas pilī saimnieko Vaira Vīķe-Freiberga, kura šim kliedzoši politizētajam varas uzurpēšanas mēģinājumam pateica skaidru nē. Pašās pirmajās dienās Saeimā tika gādāts, lai dažādu komisiju vadībā iesēstos tik briesmīgi nepiemēroti cilvēki, ka Latvija starptautiski kļuva par izsmiekla objektu, gādāts, lai no Saeimas vadīšanas absolūti un pilnīgi izspiestu partiju "Jaunais laiks", toties smalki draudzētos ar partiju savienību, kuras viens no dibinātājiem ir notiesātais tautas nodevējs Alfrēds Rubiks.
Pilnīgi melnās krāsās šo banānu republikai piemēroto valdību nevar krāsot, vismaz tā beidzot pratusies jautājumā par robežlīgumu un sapratusi, ka lai arī cik Čipendeilu nedejotu uz ielas Saeimas priekšā, Abrene Latvijai ir zudusi uz mūžīgiem laikiem un 2. pasaules kara laikā Latvijai nodarītais un ļoti briesmīgais pāri nodarījums nav iemesls, lai uz tiem pašiem mūžīgajiem laikiem turētu atvērtu Latvijas un Eiropas Savienības robežu uz austrumiem.
Taču dziļi jānopūšas zinot, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl ir daudzi simti dienu. Šeptēsies tāpat kā pirmajās 100 dienās šī tikai un vienīgi savu un savu sponsoru interesēs ieinteresētā banda, labi nebūs. Atliek cerēt, ka zombificētās "gudrās" galvas, kuras sēž Jēkaba ielā kaut kad atmodīsies un atcerēsies, ka vismaz teorētiski tās pārstāv tautu, nevis naftas intereses, "mākoņus" un sazin ko citu. Atliek cerēt, ka jaunievēlētie Satversmes tiesas tiesneši pierādīs, ka šaubas par viņiem bijušas nepareizas. Un atliek cerēt, ka nākamais Valsts prezidents, kura kandidatūra, kā teikuši valdošās koalīcijas pārstavji, tiekot turēta atvilknē, pēc iecelšanas (par ievēlēšanu nevarēs īsti runāt) izrādīsies Kalvīšonkulim un viņa bandai liels un nepatīkams pārsteigums.