Šodien Latvijas Avīzē ir visnotaļ interesants, lai neteiktu savdabīgs komentārs no Franka Gordona, kurā ir apgalvots, ka gandrīz visiem izņemot "saujiņu cietpauru" esot apnicis tas darbs, kuru veic tā dēvētais nacistu mednieks Efraims Zurofs no Šimona Vīzentāla centra Izraēlā. Kā zināms, šis centrs jau kopš 2. pasaules kara beigām ir centies atrast tos, kuri kara laikā veica zvērības pret ebrejiem un citiem un nodrošināt viņu sodīšanu. F. Gordons raksta, ka nu jau vairs ir palikušas tikai "mazās zivis", turklāt šie ļaudis esot "vārgi vecīši".
Pieļauju, ka šis materiāls vienā Latvijas sabiedrības daļā izsauks piekrišanu un atbalstu, it īpaši tas būs sakāms par tiem ļaudīm, kuri tomēr sirdī saglabā pretīgu antisemītisma devu. No savas puses varu atkārtot to, ko esmu teicis ļoti sen, proti -- Latvijas gadījumā lielākoties nacistu noziegumu pastrādātājus notiesāja PSRS laikā. Ja joprojām var atrast kādu, kas ar tām nodarbojās, tad prom uz tiesas solu, bet apgalvot, ka Latvija kopumā neko nav darījusi, lai šādus cilvēkus sauktu pie atbildības, vienkārši nav pareizi.
Taču vienlaikus gribas zināt, vai Latvijas Avīze tikpat droši akceptētu materiālu, kurā ir teikts, ka pienācis laiks likt mierā "vārgos vecīšus", kuri kara laikā un pēc tam nodarbojās ar Latvijas iedzīvotāju apslaktēšanu un deportēšanu, bet to darīja nevis nacistu, bet viņiem ideoloģiski radniecisko komunistu kontekstā. Arī viņu gadījumā notikušais notika krietni sen. Vai Franka Gordona rakstītais būtu attiecināms arī uz viņiem?
Starptautiskajā likumdošanā genocīdam un noziegumiem pret cilvēci noilguma nav. Interesanti, vai svītras pavilkšana zem atsevišķiem genocīda gadījumiem būtu uzskatāma par universālu principu...