Diriģents Māris Sirmais savos koncertceļojumos ar jauniešu kori Kamēr… ievērojis kādu nerakstītu aksiomu: jo tālāk uz dienvidiem, jo cilvēki ir saulaināki, atsaucīgāki un dzīvespriecīgāki. Daudz nebēdājot par ikdienas nastu, tur cilvēki prot vitāli izbaudīt dzīvi. Kā vienu no piemēriem viņš piemin slaveno latīņamerikāņu kormūzikas līderi, Venecuēlas komponistu un diriģentu Alberto Gravu, kura darbi palaikam atsvaidzinājuši Kamēr… repertuāru ar latīņamerikāņu mūzikas garu. Atsaucoties aicinājumam piedalīties projektā Pasaules Saules dziesmas, Alberto Gravs komponējis speciāli Latvijas korim un arī pats ieradīsies uz pirmatskaņojumu koncertuzvedumā, kurā 3. un 4.jūlijā Latvijas Universitātes aulā skanēs 17 dažādu pasaules komponistu jaundarbi.
Sumināšanas ekstāze
"No viņa es sagaidīju tieši to, ko gribēju: kolosālu latīņamerikāņu kolorītu deju ritmos!" Māris Sirmais sirsnīgi priecājas, ka atsūtītajā skaņdarbā Salve al Celeste Sol Sonoro līdzās notīm un norādēm par muzikālo interpretāciju ir arī kustību partitūra. Lielus fragmentus koris vienkārši dejos. Piemēram, azartiski priekpilno deju bassa nova.
"Salve al Celeste Sol Sonoro vispirms ir pašai Saules dziesmu pasākuma būtībai ideāli piemērota dzeja. Tas ir dzejolis par sajūsmu un pateicību Saulei — visa dzīvā radītājai. Turklāt man šī dzeja deva iespēju savā mūzikā godināt vienu no visizcilākajiem latīņamerikāņu dzejas meistariem, kurš radīja jaunu valodu," komponists uzsver, cik ļoti iedvesmojies no Nikaragvā dzimušā ievērojamā rakstnieka, dzejnieka, žurnālista un diplomāta, par modernisma tēvu un spāņu literatūras princi dēvētā Rubena Dario (1867—1916) poēzijas pasaules. Tajā divos īsos pantiņos koncentrēts prieks par saulainu dienu un mūžu, sākot ar saullēkta brīdi, kura starojums skan "tūkstoš zelta trompešu" balsīs.
"Saule tropiskajā zemē mūs modina katru rītu: tā ir tik svarīga kā elpošana, un mēs nespētu dzīvot bez tās labvēlīgajiem stariem. Gluži tāpat kā visi elementi dabā — ūdens, gaiss vai uguns — tā var būt bīstama tikai tad, ja netiek pieņemta un godāta ar gudrību," tā Alberto Gravs, jautāts par to, vai Saules svelmainā pārpilnība viņa dzimtenē tomēr nenodara cilvēkiem postu. Vairāk nekā trīsdesmit gadu strādādams par mūzikas skolotāju un augstskolu profesoru, viņš saviem audzēkņiem mācījis gan mūzikas, gan dzīvesziņu.
Kopā ar Kokaru
Atsaucoties Dienai, 71 gadu vecais kompozīcijas un diriģēšanas meistars atraksta, ka ieradīsies kopā ar savu kundzi Mariju Gināru, kura ir pazīstama koru diriģente. Abi ne jau pirmo reizi viesosies Baltijas valstīs, vienmēr ar prieku izbaudot mūsu kordziedāšanas kultūras augsto līmeni. Izrādās, par Latviju Venecuēlas mūziķus vēl septiņdesmitajos gados (!) ieinteresējis ārzemju ceļojumos sastaptais Latvijas koru maestro Imants Kokars. Abi maestro pirmoreiz tikušies 1974.gadā, starptautiskajā Gvido d"Areco koru konkursā, kurā abu vadītie kori bija sacensības līderi. Neraugoties ne uz sīvo konkurenci, ne valodu barjeru, diriģenti uzreiz sadraudzējušies. Abus tuvinājusi radoša dombiedrība, drosmīgi iekopjot korī mūsdienīgu repertuāru. Turklāt abi gandrīz vienlaikus bija izveidojuši savus starptautiski slavenos korus: A.Gravs Karakasas Schola Cantorum 1967.gadā (vēlāk sekoja arī citi kori), Imants Kokars Ave sol 1969.gadā.
Atšķirība ir tikai tā, ka Kokars nekomponē. Alberto Grava kompozīcijas atskaņotas un publicētas ne tikai viņa dzimtenē, bet arī Oxford University Press Lielbritānijā, Earthsongs ASV, Acoeur Joie Francijā. Viņa darbi koriem patīk, jo tas ir dinamisks, kolorīts un izdomas bagāts dziesmas un dejas teātris. Nereti arī nosaukts par kora baletu — piemēram, balets La Doncella jauktajam korim, teicējam un kameransamblim, ko godalgoja ar pirmo vietu 1978.gadā kora kompozīciju konkursā Barselonā. Taču nevajag iedomāties, ka tā ir tikai eksotiska izklaide! Alberto Grava skaņdarbu sarakstā līdzās kora baletam ir arī garīgi opusi: piemēram, Dies irae vai Pater Noster. Viņa mūzika arī aicinājusi saudzēt un glābt dabu — tā tapusi Opereta Ecologica.
"Mūzika ir būtiska manas dzīves sastāvdaļa. Tā ir mana reliģija, veids, kā garīgi kontaktēties ar cilvēci, ar maniem senčiem un ar jaunām dvēseļu paaudzēm. Komponēšana man ir kaut kas tik svarīgs kā gaiss, ko es elpoju. Diendienā, pat ja nerakstu un tikai domāju. Komponēšana man ir arī veids, kā kalpot sabiedrībai. Man vienlīdz svarīgi ir gan komponēt bērniem, gan rakstīt lielus, tehniski grūtus skaņdarbus," atbild Alberto Gravs, jautāts par savu mūziķa kredo. Tieši tāpēc viņš pašlaik sevi pilnībā velta jauniešiem, būdams mākslinieciskais vadītājs un īpašais komponists Venecuēlas Jaunatnes skolai, kur, protams, iekopis vislabāko kori savā valstī.
Kas ir ideāls koris? "Tāds, kurš ne vien tiecas pēc pilnības mākslā, bet ir arī grupa, kurā valda lielisks draudzības un solidaritātes gars. Grupa, kura kļūst par tolerances un mīlestības skolu ikvienam tās dalībniekam.