Foto: Publicitātes foto

Latviešu teātra cerības pārmaiņas

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

6 komentāri

2. februāris, 2014, 14:38

Kritiskas pārdomas

Sīļa izrādes man vispār nav interesantas,tās skatoties ir sajūta,ka brauc ar riteni,bet pēc stundas saproti,ka esi minis uz vietas,līdzīgi ir ar E.Seņkovu,viņa iestudētie "Indrāni"tika tā saslavēti(Ingvilda Strautmane un citi ar putām uz lūpām slavēja),bet noskatīties līdz galam bija neiespējami(interesantas pirmās 15 min.)garlaicība un dažu aktieru ākstīšanās sabojāja teju visu.Bet interesanti,kādas atsauksmes būtu starptautiskā mērogā,jo šai lokālajai sajūsmai nevar ticēt.

Atbildēt
2
0

31. janvāris, 2014, 20:05

īzī

Dīvaini gan, ka Sīli salīdzina ar Hermani. Ko darīja, kur bija Hermanis 28. gados, lūdzu.

Atbildēt
1
2

1. februāris, 2014, 17:35

Cits - ne īzī

Precējies V. Sīlis ir gan. Skat,, Dirty Deal Teatro direkotres Annas Sīles profilu. Kas attiecas uz A. Hermani, tad viņš līdz 30 gadu vecumam jau bija iestudējis gan jau minēto "Kā lēna un mierīga upe...", gan "Marķīzi de Sadu", gan "Liesmojošo tumsu", gan "Uguni un nakti" LNO. Taču ne jau mērīšanās ar vecumiem te svarīgākais. Jo A. Hermanis uzsāka darbošanos teātrim nesalīdzināmi sarežģītākākā un grūtākā posmā. JRT tika dibināts 1992. gadā - laikā, kad teātri pēc PSRS sabrukšanas stāvēja tukši un ar gaužām niecīgu finansējumu. Tāb bija zināmā mērā sākšana no nulles ne tikai pašam savā konkrētajā radošajā biogrāfijā, bet arī neatkarīgās pēcpadomju Latvijas teātra vēsturē. Tagadējie jaunie režisori diez vai kāds paveiks tik vērienīgu pagriezienu. Viņu ziņā patiesībā ir tikai ar savām konkrētajām radošajām izpausmēm bagātināt kopainu. Un lai jau labi veicas!

1. februāris, 2014, 16:28

Vārds

Hermanis 28 gados jau bija iestudējis Kā mierīga un lēna upe ir atgriešanās. Marķize es Sada laikam drusku vēlāk. Un apmēram pēc gada kļuva par JRT vadītāju, jo pirmo reizi konkursā uzvarēja Rijnieks un gadu nostrādāja. Vai Sīlis jau precējies?

31. janvāris, 2014, 16:44

Nezinu

Piedošanu! Minētais raksts "Ābolu ķocis. Pārāk pavirša uzticēšanās iemītajām takām" bija veltīts V. Sīļa izrādei "Nē Minskai 2014".

Atbildēt
2
0

31. janvāris, 2014, 16:42

Nezinu

Vai nu tiešām tā būs, ka tā lokāli slavinošā vide, vēl arvien jaunajiem režisoriem ir tik slavinoša? Tepat KD pirms kāda laiciņa bija raksts "Ābolu ķocis. Pārāk pavirša uzticēšanās iemītajām takām", kurā jau virsrakstā ir ietverts tas pats pārmetums par paviršību, par kuru raksta šī raksta autore. Turklāt dīvaini, ka bez Hermaņa latviešu teātrī ārzemniekiem iesaka skatīties Sīli. Nastavševs, šķiet, no tiem pirms pāris gadiem slavinātajiem "Jauna Viļņa" režisoriem, ir ticis pāri tikai "daudzsološā" statusam, kamēr Sīlis tajā vēl arvien veģetē visilgāk no visiem tiem, kuru pie šī "Jaunā Viļņa" pieskaitīja.