Mūžībā aizgājis aktieris, režisors, pedagogs un rakstnieks Kārlis Pamše

Kārlis Pamše it bieži darīja jautras saviesīgas pasēdēšanas ar stāstiem par Aleksi Mierlauku no Antas Klints atmiņu pūra (jābilst, ka Mierlauks savdabīgi runāja, it kā mazliet caur degunu, kā tējkannai pirms vārīšanās viegli šņākuļojot, un stāstītājs tad arī mazliet viņu atdarināja) : Visādiem trakumiem nereti kā brālis blakus stāv traģiskais. Aleksis Mierlauks vadījis sava mūža pēdējās dienas un viņu apraudzīt atnākušas Ella Jēkabsone un Anta Klints. Jēkabsonei, no enerģiskās Dabas mātes tiešums dots un sirsnīgums iezīmīgs, pilnasinīgs sievišķis, kam vārdi nav jāmeklē- ne labie, ne skarbie- kas uz sirds, tas uz mēles un laukā. Aleksis Mierlauks ne reizi vien bij jaunajām aktrisēm Ellu Jēkabsoni par paraugu stādījis, kā uz skatuves vajag tēlā dzīvot un viņa arī dzīvojusi ar pillu krūti, visā savā laucinieciskajā sulīgumā. Ella atnākusi mazliet agrāk, glāstījusi, šķietami aizejošajam, bālos sirdzēja vaigus un teikusi: Tev, Mierlauciņ, es esmu parādniece par to lielo mācēšanu, ka es uz skatuves mūžam nebūtu tik viena un tā pati Ella un Ella, kāda jau nu esmu, bet esi iemācījis man aizvien iedzīvoties citā raksturā. Tāpēc es gribētu, lai tu vienmēr esi manā domu pasaulē. Tad vai tu nebūtu tik labs un man par piemiņu neatstātu to smuko ķitelīti, ko tev teātris jubilejā dāvināja. (Teātris jubilejas reizē Aleksim Mierlaukam bij lepnus rīta svārkus šķiņķojis.) Sirdzējs nekādas atbildes ar rāvienu nav sniedzis, tik paklusām pie sevis ilgi ņurdējis, tad izdvesis: ... gan jau nu Elliņ, gan ... jau... tad... Pēc šā gandrīz vai apsolījuma Elliņa Mierlauciņam rociņu noglāstījusi un posusies žigli vien prom, uz mēģinājumu teātrī, bet Anta Klints vēl pakavējusies. Līdzko durvis aizcirtušās, Mierlauciņš atspirdzis: Antiņ, lai nu kurš, bet tu jau noteikti būsi manā bēru komisijā. Tad nu to vienu lietu gan gādā, ka tad, kad manis vairs nebūs, tu man to skaisto mētelīti zārkā uz kājām uzsegsi, lai viņsaules dzestrumā dvašu neredz. Melnais humors, bet, tas teātra videi raksturīgs. Ne jau nu mantkārības, bet savdabīgas mīlestības dēļ iesējies. Ak, bezgalīgais Dzīvības koks, Pie kura saknēm guļ Mūžības loks, Bezgala tumšs un bezgala spožs Kā čūska kas pati savu asti kož... ( Fr.Bārda) Mēs vien putekļi.

"Ja apziņu ir apmeklējusi atziņa, doma, kopsakarība, to vajag nekavējoši piefiksēt ",- tā Kārlis Pamše aizvien sacījis, klēpī turēdams neiztrūkstošo talismanu- piezīmju kladi, pirkstos virpinādams rakstāmo. Meistaram aizejot, patiesas skumjas, cik pavirša ir šī zīmīte no TDS, ko gan lai prasa no citiem. Laikmeta zīme- paviršība, seklums, pa roku galam ātrs uzšņāpums. Mazliet papildināšu: K.P. slavenākā grāmata ir "Nemierā ar sevi" par Ludmilu Špīlbergu- NT izcilo aktrisi, ar kuru dažkārt mēdza salīdzināt Antru Liedskalniņu. Slavenākaie iestudējumi NT: "Trešais vārds" ar A.Liedskalniņu, M.Zemdegu, J. Kubili un V.Zandbergu galvenajās lomās, "Kamēliju dāma" ar Veltu Līni. "Nībelungu kredīts" ( K.Sebris, E.Ezeriņa, B.Indriksone). Operetes teātrī sākas sadarbība ar Janīnu Pankrati kā pirmo iestudējot mūziklu "Skūpsti mani, Kēt!", līdz nonāk līdz "grāvējam" "Māsa Kerija". No klasikas "Silva", "Bajadēra", "Monmartras vijolīte", "Čigānu barons". Teātrī attīstās vēl nebijis žanrs muzikālas kamerlugas- " Aplaupīšana pusnaktī", "Pēter, Pēter!". Rakstījis arī lugas ( Kārlis Kalnarājs), piemēram, "Kuģi taujā ostas" Valm.t. 1958. Daudz darbojies radio un televīzijā. Līdzās ar V.Singajevsku redzams tv ser. "Cukura nams", kopā ar I.Vītolu V. Artmanes kalpotāji Streiča filmā "Teātris". Īpaša draudzība saistījusi ar Antu Klinti, no kā radušies atmiņu fiksējumi, sarunu pieraksti "Tā nebija lietaina diena". Pierakstu lapas, kur lasāmas atziņas no sarunām, meistarklasēm ar izcilām kultūras personībām, tai skaitā Krievzemes, Igaunijas, Lietuvas. Esmu pārliecināts, ka Mūžibas ceļu Kārlis Pamše mēro apkrāvies ar neskaitāmām kladēm, pilns humora, dzīves un mākslas pieredzes svaidīts, un Zvaigžņu gaismas apmirdzēts! Ar Dievu un uz redzēšanos...

99. mūža gadā...Te raudāt būtu liekulība. Lai jauki iestudējumi Debesu teātrī un jauks skats uz mums no augšas, no Lielā prožektora puses!