Ir grāmatas, kas paliek prātā un neliek mieru. Tomasa Bernarda romānu Noriets režisors Valters Sīlis pirmo reizi izlasīja studiju gados. "Tas bija milzīgs lasīšanas prieks, un es jau redzēju dramaturģiju," viņš atceras. Romāna galvenie varoņi ir trīs pianisti, diviem šī draudzība izposta muzikālo karjeru. Romāna pamatā ir biogrāfiska fikcija par krievu-amerikāņu klasiskās mūzikas žanra pianistu, virtuozu un nedaudz arī komponistu Vladimiru Horovicu un viņa skolniekiem.
"Grāmata ir 200 lappušu vienā paragrāfā, kas vairāk atgādina ikviena domas. Tās met riņķus, spirāles, mainās, atkārtojas... Un romānu uz skatuves jau nekad nevar uztaisīt tā, kā lasot to iztēlojas, tāpēc tapa izrāde, kuras nosaukums ir ļoti prozaisks – Pēc grāmatas motīviem, Valters Sīlis skaidro par savu jauno iestudējumu Dirty Deal Teatro, kam šovakar, 27. februārī, pirmizrāde. Tāpat izrādē izmantoti fragmenti no Franca Kafkas un Kārļa Skalbes darbiem, kas "saspēlējas" ar izvēlēto tēmu. Izrādes dramaturģiju radījis Valters Sīlis, bet tās teksti tapuši kopā ar aktieriem Jāni Kroni un Alisi Danovsku. Izrādi veido arī scenogrāfs Uģis Bērziņš, skaņu mākslinieks Reinis Indāns, gaismu mākslinieks Jānis Sniķers.
Izlasot, ka izrādes žanrs tiek nosaukts par sonāti skatuvei četrrocīgi, varētu domāt, ka tās ir sarunas par mūziku. Bet nav. "Tas ir par izvēlēm. Un nevis – kā spēlēt, kā to darīt labāk, bet gan – pamest, aiziet, nedarīt. Tiek meklēta atbilde un iemesls, turpināt vai neturpināt iesākto. Izrādē ir daudz jautājumu: kāpēc es daru, vai daru labi, vai tas maz kādam ir vajadzīgs, cik daudz svarīgu un īpašu draudzību esmu pametis novārtā?" iezīmē Valters Sīlis.
Draudzība starp diviem cilvēkiem ir ārkārtīgi īsa, bet atstāj iespaidu uz visu atlikušo dzīvi. "Galvenajam varonim ir pusmūžs – it kā 50 gadu, bet konkrētajam cilvēkam tas jau ir noriets. Iespējams, viņš pāragri nonācis vecumā un mēģina atrast iemeslu savām neveiksmēm. Tam pretstatā ir mans personiskais stāsts par tikšanos ar ģeniālu cilvēku jaunībā, kas noved pie sastapšanās ar mākslu un atstāj paliekošu iespaidu, ar ko jāsadzīvo visu turpmāko dzīvi," stāsta iestudējuma režisors. Klejojot atmiņu lokos, izrādes galvenais varonis aktieris nonāk uz skatuves, kur izspēlē T. Bernarda romānu Noriets. Tā iniciēts, aktieris atceras jaunības valdzinājumus, bez kuriem tagadējā esība teātrī būtu neiespējama. Vai atbilžu meklējumi atmiņās un reiz piedzīvotajā palīdzēs aktierim, kuram cīņa ar sevi ir daudz stiprāka par iespēju patverties mākslā? "Izrādē ir aktiera atmiņu izvērsums, kur dažādās draudzības gan ar cilvēkiem, gan mākslas darbiem ietekmē viņa izvēles dzīves ritumā," skaidro Valters Sīlis un nenoliedz, ka kāds skatītājs noteikti meklēs līdzības ar sevi un sev zināmajiem cilvēkiem.