Artūrs Skrastiņš: Vairs netrakoju, ja jūtos slikti

Mnauprāt "nja", nosaucot A. Skrastiņu par jaunās paaudzes aktieri, domāja nevis A. Skrastiņa vecumu (Jums taisnība, 39 gadi cilvēkam ir pusmūžs, ne nu vairs jaunība), bet gan pretnostatot A. Skrastiņa paaudzes aktierus tai - vecajai - paaudzei, kuras spilgtākos pārstāvjus viņš arī savā komentārā ir nosaucis, proti, E. Pāvulam, K. Sebrim un U. Pūcītim. Šādā kontekstā A. Skrastiņš nenoliedzami ir citas un tieši jaunās paaudzes aktieris. Jūs visu uztvērāt par daudz burtiski. Un tajā sava komentāra daļā, kurā Jūs apspriežat A. Skrastiņa privātās dzīves apcirkņus, atļaušos Jums nepiekrist tajā punktā, kurā Jūs uzsverat, ka A. Skrastiņš kā "jelgavnieks no nekurienes" esot ieprecējies smalkā mietpilsoniskā Zālītes- Ķuzuļa ģimenē, atļaušos iebilst - tajā laikā, kad A. Skrastiņš šajā ģimenē ieprecējās, viņš sen vairs nebija "jegavnieks no nekurienes", bet gan jau daudzus gadus Dailes teātra premjers un viens no visvairāk filmētajiem savas paaudzes aktieriem, kurš pa vairākām reizēm saņēmis visus iespējamos Latvijas aktieru apbalvojumus un nospēlējis neskaitāmas latviešu un pasaules klasikas un modernās dramaturģijas galvenās lomas. Pēc daudzu speciālistu, režisoru un skatītāju domām - spoži nospēlējis. "Jelgavnieks no nekurienes" viņš bija tajā laikā, kad viņa tagadējā sieva vēl gāja skolā un kad viņš par Princi "Meža gulbjos" saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā gada spožākais debitants un par Beisika lomu J. Streiča "Likteņdzirnās" - Lielo Kristapu. Starp citu, tādi paši "jelgavnieki no nekurienes" savā laikā bija tajā pašā mītiskajā 1974. gadā dzimušie "Prāta vētras" kādreiz puiši, bet nu jau vīrieši labākajos gados, kā arī A. Skrastiņa čoms Andris Keišs. Jā, kādreiz viņi visi tiešām bija jelgavnieki no nekurienes. Bet ne par vienu no viņiem nevar teikt, ka savā dzīvē viņi visu nebūtu sasnieguši vien paši ar savu darbu, talantu un neatlaidību.

Piekrītu tam, ka A. Skrastiņš ir viens labākajiem šobrīd vidējās paaudzes aktieriem Latvijā un pat mani, skeptiņi un nebūt ne viņa fanu, viņam allažiņ ir izdevies ar ko jaunu pārsteigt un pat pozitīvi apstulbināt tieši tajos brīžos, kad jau nolēmu no viņa neko negaidīt, prātos nosaucu viņu par totāli apmaldījušos savos štampos un ko tur visu nē - katru reizi viņš atkal no jauna kādā lomā pierādīja sevi kā ārkārtīgi radošu un neordināru mākslinieku. Tā ka, Skrastiņa kungs, labu veiksmi darbā! Te vienmēr ir tādi skatītāji, kuri no Jums gaida jaunus pavērsienus. Piebildīšu, ka ar gudru ziņu rakstīju, ka A. Skrastiņš "viens no .... aktieriem Latvijā", jo pie tādiem noteikti pieskaitu vēl arī Vili Daudziņu, Egonu Dombrovski un Kasparu Znotiņu.

par to, kas notiek sudānā, somālijā vai sīrijā šausmas nepārņem? un tas arī notiek, iedomājies tikai, šodien. un tagad, šinī mirklī mirst cilvēki. ir liekulīgi un gļēvi teikt, ka nelidošu ar lidmašīnu, nekas man nenotiks. skrastiņam taisnība - karš var attiekties arī uz mums. un arī terorisms var mūs skart. jebkuru un jebkurā vietā - rīgā, berlīnē vai ņujorkā. tā lūk.