Belēvičam ar vienu tabletīti nepietiks

Tagad viņam uzticēts paveikt to, kas nav izdevies citiem jājējiem: piecelt vārgdieni kājās no neskaitāmo problēmu gultas.Belēviča darbība veselības ministra amatā tiek gaidīta ar cerībām, ka viņš ar savu biznesa pieredzi un neatlaidību varētu vispirms panākt zāļu lētāku pieejamību, ja arī zāļu tirgotāji no tā nopelnītu (jo neviens īsti netic, ka Belēvičs ministra amatā spēs ne tikai formāli, bet arī pilnībā norobežoties no savas ģimenes farmācijas biznesa interešu virzīšanas gan Saeimā, gan Ministru kabinetā), bet arī ar bažām, vai savas megapašpārliecinātības dēļ viņš ātri vien nesaplēsīsies ar nozari un nekļūs par papildu ieganstu valdības gāšanai.Veidojot valdību, sākumā veselības ministra postenis bija domāts Vienotībai, kuras pārstāve Ilze Viņķele vadīja darba grupu veselības aprūpes sistēmas problēmu apzināšanai. Tāpēc šā posteņa atdošana ZZS, proti, Belēvičam, tiek vērtēta arī kā zaļzemnieku atriebība par kāroto un neiegūto vides un reģionālās attīstības ministra krēslu: nu tad ņemiet valdībā neganto Belēviču (kurš jau solījies "pielipt Straujumai kā dadzītis", kamēr nedabūs naudu) un tieciet paši ar viņu galā. Runājot par motivāciju kļūt par ministru, vairāki Belēviča pazinēji piemin viņa lielo godkāri, kas esot gandrīz vai galvenā Belēviča īpašība. Kā pierādījums godkārei tiek minēts, ka Belēvičs pēc vecām skicēm atjaunojis Sarkanā Krusta apbalvojumus, un pirmie Goda krusta ordeņi piešķirti Vairai Vīķei-Freibergai un pašam Belēvičam.Bijušais Rīgas 1.slimnīcas vadītājs Jānis Ozols spriež, ka Belēvičs ir ļoti erudīts, darbīgs un enerģisks cilvēks, kurš spēj pārredzēt laukumu, bet viņam esot viena nelaime: viņš nedzird citus cilvēkus. "Belēvičs ir vienas taisnības cilvēks un ļoti ātri nonāk konfliktā ar jebkuru. Viņš var labi vadīt jebkuru pasākumu tikai tad, ja ir vienīgais noteicējs. Būtībā, lai viņš būtu vadītājs, nepieciešama totalitāra sistēma. Tāpēc viņš guvis tik labus panākumus biznesā, ko iespējams kontrolēt vienpersoniski." Ozols prognozē, ka ministra amatā Belēvičs noturēsies kādu pusgadu. "Līdz tam viņš jau būs ar visiem saplēsies tā, ka palikšana amatā kļūs pilnīgi bezjēdzīga. Sākumā viņš paplosīsies, iespējams, nomainīs dažu iestāžu vadītājus, jo bez destruktīvā piegājiena nesāks. Totalitārā tipa vadītāji sāk ar galvu ciršanu un tikai pēc tam skatās, kas strādā."Citās domās ir Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, kurš Belēviča perspektīvas ministra amatā vērtē cerīgi. "Sākumā viņš dažiem būs grūti saprotams, bet neticami ātri iemācīsies to visu. Belēvičs rada iespaidu, ka ministrēšanā "salauzīs malku", bet patiesībā viņš būs uzmanīgs un piesardzīgs un tikai vārdos revolucionārs. Nekādus lielus brīnumus no viņa nesagaidīsim, sagaidīsim diezgan racionālu darbību."Jau pirms izvirzīšanas par ministru Belēvičs intensīvi ticies ar nozares vadošajiem cilvēkiem. Vaicāts, kurš ir labākais viņa priekšgājējs šajā amatā, jaunais veselības ministrs atbild: Gundars Bērziņš, ar lielu atrāvienu. Bērziņš uz Belēviča saimniekošanu Veselības ministrijā raugās cerīgi: "Daudz kas būs atkarīgs no tā, kā Belēvičam izveidosies sadarbība ar nevalstisko sektoru, vai tur netiks tērēta enerģija savstarpējiem kariņiem par to, kura ideja ir labāka. Protams, veselības sistēmā ir vesela jūra problēmu. Ieteicu viņam ņemt vienu, divas, trīs un mēģināt atrisināt. Vispirms ir svarīgi piešķilt sistēmai ticību, pašlaik tā izskatās nolaidusi gaisu, apradusi ar to, ka «naudas nav un nebūs", palikusi bez ambīcijām, tāpēc jau arī neviens neraujas to vadīt. Belēvičam ir harisma, arī pieredze administrēšanā. Saprotiet, Belēvičs ir veiksmīgs cilvēks, un es vienmēr esmu teicis, ka veiksmīgu politiku var veidot tikai veiksmīgi cilvēki. Tie, kas iepriekš bijuši neveiksminieki, nekad nebūs veiksmīgi politiķi. Belēvičam ir visi priekšnoteikumi kļūt par veiksmīgu politiķi. Protams, veselības nozare ir kā Rīga, kas nekad nebūs gatava, un Belēvičam jārēķinās, ka pieminekli viņam par šo darbu neviens necels. Labākais, ko var gribēt - lai, aizejot no šā amata, viņš varētu godīgi teikt: darīju visu, ko varēju."Visu rakstu par Gunti Belēviču lasiet žurnāla Sestdiena 14.novembra numurā!