Valdība atkāpās citu – joprojām neskaidru – iemeslu dēļ. Laikā, kad jau otro mēnesi strādā demisionējusī premjere Laimdota Straujuma, savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis slimības dēļ ir kavēts pildīt savus pienākumus, daļu no tiem tagad veic Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Viņas atbildība ir tikai pieaugusi. Arī Nacionālās apvienības svars jaunajā valdībā ir nostiprinājies. Cits jautājums, cik liela ir Mūrnieces loma savā partijā.Fragments no intervijas ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci:**Kas ir mainījies jūsu dzīves stilā pēc ievēlēšanas Saeimas priekšsēdētājas amatā 2014. gada rudenī?**
Es joprojām esmu tā, kas esmu. Arī dzīvoju turpat, kur līdz šim, – daudzdzīvokļu mājā Pļavniekos. Joprojām pati eju uz veikalu, iepērkos, taisu ēst, mazgāju traukus un grīdu. Klāt nākuši citi pienākumi un cita atbildība.
Ceram, ka jūs nedarīsiet tā, kā Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš rūpēs par valsti aizmirsa par sevi padomāt.
Es sūtu Valsts prezidentam vislabākos vēlējumus. Esmu sazinājusies ar Valsts prezidenta kanceleju, šī saziņa ir bieža. Mēs tiekamies klātienē.
Viņš runā ar jums?
Jā, sazināmies telefoniski. Prezidents sarunā izklausījās mundrs, optimistiski noskaņots un pat atļāvās pajokot. Spēju jokot dažādās dzīves situācijās es ļoti augstu vērtēju. Vējoņa kungs apliecināja, ka noskaņots no nākamās nedēļas daļēji atsākt pildīt Valsts prezidenta pienākumus. Un, protams, tiekamies un sazināmies arī ar Valsts prezidenta kanceleju.
Ko Saeimas priekšsēdētājai nozīmē veikt arī prezidenta pienākumus ilgāku laiku? Jums būs jāatklāj arī jaunās valdības pirmā sēde viņa vietā.
Tas, ka Saeimas priekšsēdētājs aizstāj Valsts prezidentu, pēc būtības nav nekas ārkārtējs. Tā ir bijis arī agrāk, kad prezidents dodas ārvalstu vizītēs vai atvaļinājumā. Tagad Valsts prezidents ir paziņojis, ka ir kavēts pildīt amata pienākumus, un sadarbība starp Ministru prezidenta biroju, Saeimas priekšsēdētāja biroju un Valsts prezidenta kanceleju ir daudz intensīvāka nekā līdz šim. Mēs ar Straujumas kundzi tiekamies un sazināmies biežāk. Šobrīd ir nākušas klāt iknedēļas tikšanās ar valdības vadītāju.
Vai nav tā, ka jūs tagad esat vienīgā augstākā valsts amatpersona, kas ir pie labas veselības? Raimonds Vējonis ir slimnīcā, Laimdota Straujuma atkāpās, jo jutās nogurusi.
Straujumas kundze par veselību nežēlojas, arī es ne. Vēl šorīt mēs abas tikāmies, iedzērām kafiju un pārrunājām dažādas lietas.
Jūs teicāt, ka joprojām dzīvojat mikrorajonā un ejat uz veikalu. Vai latviešu valoda Rīgā nostiprinās, vai, tieši otrādi, – krievu valoda ieņem lielāku vietu nekā pirms dažiem gadiem?
Viens ir valoda sabiedriskajā telpā, cits – kas notiek sabiedrībā pēc būtības. Jaunā paaudze skolās iemācās valodu aizvien labāk, bet darba tirgū darba devēji prasības pēc valsts valodas ignorē. Iepriekšējā Saeimā Nacionālā apvienība virzīja grozījumus Darba likumā, bet diemžēl Saeima par tiem nenobalsoja.
Kāpēc nenobalsoja? Kas bija pret? Arī kāds no jūsu partneriem?
Jā, protams.
Kā jūs ar tādiem varat sēdēt kopā?
Tas ir jautājums, kas jāuzdod kādam citam, kāpēc viņš balsojis pret valsts valodas lomas stiprināšanu. Varu tikai paust savu pozīciju, ka valsts valoda darba tirgū joprojām nav nostiprināta tā, kā tam būtu jābūt Eiropas Savienības dalībvalstī. Nedrīkstētu būt tā, ka darbā automātiski netiek pieņemts cilvēks, kurš prot vairākas Eiropas Savienības valodas, jo, lūk, neprot krievu valodu. Šajā ziņā Latvija ir unikāla valsts Eiropas Savienībā. Vienīgais veids, kā mainīt politisko partiju attieksmi pret kādu jautājumu, ir lielāks sabiedrības pieprasījums – lielāks spiediens. Atzinīgi vērtēju Tieslietu ministrijas iniciatīvu par Valsts valodas centra brīvprātīgajiem palīgiem. Mums daudz aktīvāk ir jāaizsargā latviešu jauniešu intereses darba tirgū. Neatraduši darbu savā mazpilsētā, viņi brauc uz Rīgu. Ja arī tur nedabū darbu, aizbrauc strādāt uz Eiropu.
Tas ir viens. Otrs ir segregētā skolu sistēma. Latvija šajā ziņā arī ir unikāls stāsts. Te noteicošais ir vērtību telpa, kādā jaunie cilvēki izaug. Vai viņi izaug Latvijas valsts vērtību telpā vai kādā citā vērtību telpā. Pavisam nesen bija stāsts par kādu krievu skolu, kurā 18. novembris netiek svinēts. Par kādu piederības sajūtas veidošanu Latvijas valstij varam runāt? Ja mūsu koalīcijas partneri saka, ka sāksim ar bērnudārziem bērnudārziem, mēs esam gatavi sākt ar bērnudārziem. Mēs atbalstām jebkādu virzību uz priekšu.
Vai 2018. gadā, kad Latvija svinēs simtgadi, joprojām būs segregētā izglītības sistēma?
Ja tas būtu Nacionālās apvienības pārziņā, tā nebūtu.
Ar ko Latvija 2018. gadā atšķirsies no šodienas Latvijas?
Kādu es gribētu redzēt Latviju simtgades un Dziesmu svētku gadā? Es Latviju gribētu redzēt kā laimīgāku, labklājīgāku, cilvēku savstarpējās attiecībās siltāku, drošāku valsti. Es gribētu, lai tā būtu arī atklātāka valsts, lai par visām tām puvēm un ēdēm, kas pārņem mūsu sabiedrību, prese joprojām rakstītu atklāti. Lai šī informācija vairāk nonāktu sabiedrībā. Es gribētu valsti, kurā politiķi neslēpjas aiz Potjomkina sādžām, kurā ģimenes un bērni ir viena no prioritātēm, lai vecākiem nav jādomā, kā mēs dzīvosim rīt un parīt, ja mums būs trešais bērniņš. Es gribētu, lai cilvēki saprastu, ka vienmēr būs zemes, kurās būs labāks klimats, lielāka labklājība, vairāk iespēju, vairāk naudas, bet Latvija mums ir tikai viena.
Vai uz Latvijas simtgadi Saskaņa būs valdībā? (Saeimas vēlēšanas notiek pirms valsts jubilejas 2018. gada oktobrī – red.)
Nē, nebūs, ja Latvijas politiķi rīkosies atbildīgi un spēs turēties pretim visiem vilinājumiem un kārdinājumiem – tostarp varas un naudas kārdinājumiem.
Un Vienotība?
Vienotība ir viena no partijām, kura ir pārstāvēta koalīcijā un kura ir vajadzīga sabalansētai Latvijas attīstībai.
Svētku runā 18. novembrī jūs atkārtojāt bijušā Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša pārteikšanos un aicinājāt visus nevis uz Sarkano zāli, bet uz sarkano glāzi. Kā to skaidrojat?
Lai tas paliek neatklāts. Saeima ir senlaicīga ēka, un tajā ir savas leģendas un noslēpumiem apvīti stāsti. Katrā vecā pilī ir savi spoki, gari un leģendas. (Uzsmaida.)
Visu interviju lasiet šīs nedēļas žurnālā Sestdiena!
Visu interviju lasiet šīs nedēļas žurnālā Sestdiena!