Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Kalniņš: suverēna valsts nevar pastāvēt bez savas valūtas

Šovasar kuplu muzikālu pasākumu cienītājiem netrūkst ne laba laika, ne vietu, kurp doties. Pagājušajā nedēļā vispārējā pacēlumā un priekā aizvadīti XXV Dziesmu svētki, šīs nedēļas beigās cita tradīcija — Imantdienas Cēsu pils parka estrādē. Padomju režīma gados Imanta Kalniņa mūzika bija garīgas nepakļaušanās izteicēja, un Imantdienās Piebalgā pie Imkas devās kā pie dieva.

Tāpēc viņa pēdējā laika publiskie izteikumi pret " sapuvušo Rietumu demokrātiju" un Latvijas dalību ES līdz pat Lukašenko un Putina politikas cildinājumiem daudzus viņa fanus ir samulsinājuši. "Latvija ir tikusi brutāli piemuļķota un aptīrīta. Un mūsu līdzšinējo līderu gudrība ir pietikusi vien priekš tā, lai ieraudzītu sev izdevīgo un papūlētos kaut ko no tā visa dabūt arī sev. Tā vērtību sistēma, kuru propagandē Rietumu civilizācija, ir pilnībā bankrotējusi, bet mēs tur spiežamies iekšā par katru cenu un par saviem padomdevējiem ņemam tos, kas apziņas deģenerāciju sauc par progresu un tūkstošgadīgu cilvēces orientieru noārdīšanu par «rietumu vērtībām." Tas bija citāts no Kalniņa janvārī publicētās atklātās vēstules.Fragments no intervijas:Jūsu atklātā vēstule bija ļoti kategoriska. Latvijas attīstību Eiropas Savienības ietvaros salīdzinājāt ar grimšanu purvā, nokļūšanu aplokā federatīvas Eiropas nomalē.Protams. Ja vispār runā, tad to vērts darīt tikai kategoriski. Ja runā ne šā, ne tā, tevi neviens nesadzird.Šajā vēstulē un citās intervijās izskan jūsu vilšanās Rietumu kultūrā. Nē, runa bija par Rietumu politiku. Kurš tad tajā nav vīlies? Vai jums ir kaut kas pret Krievijas kultūru, literatūru, mūziku? Bet, ja jums jautātu, vai viss apmierina Krievijas politikā, diez vai atbilde būtu pozitīva.Savā vēstulē jūs uzteicāt Baltkrievijas prezidenta Lukašenko un Krievijas prezidenta Putina centienus nostiprināt savu tautu neatkarību. Viņi to dara, tādēļ viņus piesaucu, un no saviem vārdiem neatkāpjos. Viņi taču atjaunojuši padomju simbolus: Putins padomju himnu, Lukašenko — karogu.Ar karogu un himnu neviens nav nogalināts. Bet šī ir politikas, nevis kultūras tēma. Nekad neesmu iebildis pret Rietumu kultūru. Esmu iebildis pret to, ko varētu saukt par Rietumu subkultūru, to produktu, kas gāžas iekšā no Rietumu puses. Tā ir zemas kvalitātes produkcija.Jums gribētos atjaunot dzelzs priekškaru?Nezinu, vai mums to vajag atjaunot un diez vai mēs to varam, bet neviens nevar apstrīdēt manu tēzi, ka dzelzs priekškars lielā mērā pasargāja mūs no šīs subkultūras.Pats esat teicis, ka latvieši neprot pārvaldīt savu valsti.  Mans ideāls ir neitrāla Latvija. Nezinu, vai šis ideāls ir reāls un vai ideālus vispār var realizēt, bet redzu, ka attīstīties tā, kā es to gribētu, Latvija var tikai kā politiski neitrāla valsts. Labi, ES vēl nav federatīva struktūra. Bet jau šodien mēs esam atdevuši ES institūcijām ļoti daudz no tiem jautājumiem, kas mums pašiem būtu jārisina. Ņemsim kaut vai aktuālāko, mūsu valūtas nomaiņu pret kopējo. Manā izpratnē suverēna valsts bez savas valūtas ir hibrīds, tas nav nopietni. Somiem un portugāļiem arī ir eiro. Vai viņi ir ko zaudējuši no savas suverenitātes?Piemēri ir dažādi. Mani ļoti interesētu, kāpēc Dānija, Lielbritānija un Zviedrija nepievienojas eirozonai. Bet es runāju par savu ideālo Latviju. Manā izpratnē suverēna valsts nevar pastāvēt bez savas valūtas. Sava valūta pirmkārt nozīmē iespēju noteikt valūtas kursu. Mums šādas iespējas vairs nav. Mēs vairs nevaram paši vadīt savas ekonomikas procesus. Mēs esam teritorija. Tas mani absolūti neapmierina.2003.gadā pats balsojāt par iestāšanos Eiropas Savienībā.Ar šodienas pieredzi es būtu balsojis pret. Mums nebija iespējas racionāli, pietiekami ilgā laikā izsvērt visus par un pret. Balsojumi un referendumi notiek nenopietni, kaut vai referendums par Saeimas atlaišanu. Šo nenopietnību attiecinu uz visu periodu, kopš Latvija formāli atguva neatkarību no Padomju Savienības. Esam tikuši ārā no tās sistēmas, kas mūs apspieda, īpaši nacionālajā ziņā. Taču mešanās uz otru grāvi, nespējot aprēķināt visus par un pret… Esat kritiski izteicies par daudzpartiju demokrātiju. Vai redzat tai kādu alternatīvu? Es kritiski izsakos savas pieredzes ietvaros. Mana pieredze spiež mani izturēties ļoti kritiski pret Latvijas daudzpartiju sistēmu, jo, pats kopš Atmodas sākuma būdams iekšā Latvijas politiskajā procesā, esmu sapratis, ka Latvijas politiskās partijas, pirmkārt, ir ļoti nelielas ļaužu grupas, otrkārt, 90 procenti no Latvijas politisko partiju enerģijas tiek tērēti konkurentu darbības apkarošanai, nevis valstij un sabiedrībai būtisku jautājumu izvirzīšanai, diskusijas uzturēšanai un risināšanai. Neredzu jēgu šādai sistēmai šajā periodā, kas joprojām ir pārejas periods no iepriekšējā statusa uz kādu citu, acīmredzot federatīvas Eiropas statusu. Neredzu, ka šī sistēma spēj dot sabiedrībai nepieciešamu rezultātu, redzu tikai zaudējumus. Izklausās, ka esat vīlies demokrātijā.   Uzskatu, ka jebkura autokrātija sabiedrībai ir derīgāka par demokrātiju. Jebkura autokrātija nes sabiedrībai un cilvēkiem lielāku labumu. To mēs redzam no vēstures — valstis un sabiedrības uzplaukst autokrātiskos režīmos, ne demokrātiskos. Katrā ziņā uzskatu, ka šobrīd pasaulē demokrātiskas sistēmas nepastāv, tās ir tikai formāli demokrātiskas, kurām īstenībā ir cits motors un cita ideoloģija.Ja jums būtu tikai divas iespējas — izvēlēties Latviju kā federatīvas Eiropas sastāvdaļu vai Latviju kā federatīvas Krievijas sastāvdaļu, ko jūs izvēlētos?Jau teicu, ka mans ideāls ir Latvija kā neitrāla valsts. Jautājums nav īsti korekts, tas ir fantāzijas tipa jautājums. Ja man jautātu, piemēram, "ja būtu jāizvēlas starp pasaules izjūtu, ko šodien pārstāv civilizācija, kas dzīvo rietumos no Latvijas, un pasaules izjūtu, kas pastāv austrumos no Latvijas" — es nešauboties izvēlētos to, kas ir austrumos no Latvijas.Visu interviju ar Imantu Kalniņu lasiet Sestdienā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nestāsti man pasakas

Kā parasti, tuvojoties gada izskaņai, SestDienā piedāvājam kinodarbus, kas nedaudz lauž Ziemassvētku kanonu, ierastos žanrus, tematiku un, iespējams, arī labas gaumes žodziņus.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata