Šā gada janvārī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri Rīgā parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz šo valstu robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Šādas līnijas izveides mērķis ir stiprināt Baltijas valstu austrumu robežu, kas vienlaikus ir daļa no Ziemeļatlantijas alianses austrumu robežas, kā arī konflikta gadījumā kavēt potenciālo pretinieku iespējas veikt ātras militārās operācijas.
Baltijas valstis šo aizsardzības līniju, kuras izveide saskan arī ar NATO plāniem, būvē koordinēti un konsultējoties ar sabiedrotajiem, tomēr būvdarbi katrā valstī tiek veikti par tās budžeta līdzekļiem. Vienlaikus Latvijā atsākusies arī žoga izbūve uz Latvijas un Krievijas robežas.
Aizsardzības līnijas veidošana un žoga būve uz trīs Baltijas valstu austrumu robežām, protams, ir saistīti pasākumi, taču nepavisam ne sinonīmi. Tas saistīts arī ar to, ka aizsardzības līnijas izveide ir pilnībā militārs pasākums un atrodas aizsardzības ministriju pārziņā, kamēr žoga un ar to saistītās infrastruktūras būvniecībai lielākoties ir citi mērķi – vispirms jau nelegālas robežas šķērsošanas novēršana vai vismaz ievērojama šādu gadījumu samazināšana, ko, piemēram, Latvijā pārrauga Iekšlietu ministrija kā daļu no Valsts robežsardzes infrastruktūras. Tāpat valsts drošības apsvērumu dēļ nebūt ne visa informācija par aizsardzības līnijas izveidi ir un būs pieejama publiski, savukārt attiecībā uz žoga būvniecību šādu ierobežojumu tikpat kā nav.
PĀRMAIŅAS STRATĒĢIJĀ
Kas attiecas tieši uz Baltijas aizsardzības līniju, tad publiski pieejamā informācija liecina, ka tās ietvaros savstarpēji saskaņoti – lai arī, kā jau minēts, katrai valstij par saviem līdzekļiem – uz austrumu robežas paredzēts izveidot militāra rakstura šķēršļu, nocietinājumu un aizsardzības pozīciju, kā arī sprāgstvielu, mīnu un inženiertehniskā aprīkojuma noliktavu sistēmu. Uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas par šādas līnijas izveidi britu raidsabiedrība BBC atgādināja, ka tās nepieciešamība izriet no 2022. gada NATO Madrides samita lēmumiem – proti, par gatavību aizstāvēt alianses dalībvalstu teritorijas, "sākot ar pirmo metru". Tāpat tas nozīmē arī pāreju no tā dēvētās uzvilkto stīgu (taut wire) stratēģijas uz ešelonētu aizsardzību. Līdz ar to dažu gadu laikā Baltijas valstu aizsardzības stratēģija pret potenciālo Krievijas uzbrukumu piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 5. - 11. jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!