Vēl pirms pusgadsimta Jordānas upes rietumkrastā nedzīvoja neviens Izraēlas pilsonis. Kopš 1967. gada Sešu dienu kara, kad Izraēla okupēja nelielo teritoriju, palestīniešu pašpārvaldes kontrolētajā Rietumkrastā ar Izraēlas valdības gādību ir izveidotas simtiem apmetņu, kurās dzīvo vairāk nekā pusmiljons šīs valsts pilsoņu. Gadu desmitiem apmetņu celtniecība ir bijis viens no galvenajiem šķēršļiem centienos panākt ilgstošu mieru starp Izraēlu un palestīniešiem, kuri Rietumkrastu redz kā daļu no savas nākotnes valsts. Taču apmetņu iemītnieki un viņu aizstāvji ir kļuvuši par ietekmīgu spēku Izraēlas politikā, tāpēc apmetņu būvniecība un iedzīvotāju skaita pieaugums tajās turpinājies ne tikai tad, kad pie varas atradušās labējās partijas, bet arī liberāļi un kreisie spēki, kuri atbalsta miera sarunas ar palestīniešiem.
Līdz šim starptautiskā sabiedrība vienprātīgi uzskatīja, ka ebreju apmetņu celtniecība Rietumkrastā un citās Izraēlas okupētajās teritorijās – Austrumjeruzalemē un Golānas augstienēs – ir nelikumīga. Decembra beigās ANO Drošības padome atbalstīja rezolūciju, kurā apmetnes nodēvētas par "kliedzošu starptautisko tiesību pārkāpumu". Dokumentu pieņēma, jo balsojumā atturējās Izraēlas tuvākā sabiedrotā – ASV –, kas iepriekš līdzīgos balsojumos bija izmantojusi veto tiesības. Tomēr pēc prezidentu nomaiņas ASV un Donalda Trampa nākšanas pie varas amerikāņu oficiālā nostāja varētu kļūt labvēlīgāka ebreju apmetņu celtniecībai palestīniešu apdzīvotajās teritorijās. To apzinās Izraēlas konservatīvā valdība, kas pēdējās nedēļās apstiprināja 5500 jaunu mitekļu būvniecību ebreju apmetnēs Rietumkrastā. Savukārt Jeruzalemes mērija izsniegusi atļaujas vairāk nekā 500 mājokļu celtniecībai apmetnēs Austrumjeruzalemē, ko palestīnieši vēlas par savas valsts galvaspilsētu.
Trampa signāli
Rietumkrastā dzīvojošie ebreji veido tikai četrus procentus no 8,3 miljoniem Izraēlas pilsoņu, tomēr viņu nozīme Izraēlas sabiedriskajā domā un politikā proporcionāli ir daudz lielāka.
Izraēlas Demokrātijas institūta pērn jūnijā veiktā aptaujā 43% Izraēlas ebreju atbalstīja savu tautiešu izvākšanos no Rietumkrasta, izņemot lielākās apmetnes. 46 procenti bija pret ebreju aiziešanu no palestīniešu apdzīvotajām teritorijām. Vienlaikus pēdējos gados Izraēlas ebreju vidū ir pieaugusi ticība, ka apmetnes Rietumkrastā palīdz Izraēlas drošībai. 2013. gadā tā uzskatīja 31% Izraēlas ebreju, savukārt 2015. gadā jau 42 procenti, liecina respektablās domnīcas Pew Research Center veiktie pētījumi.
Janvāra sākumā Izraēlas Demokrātijas institūta rīkotā aptaujā 62% Izraēlas ebreju norādīja, ka Izraēlai ir jāturpina būvniecība okupētajās teritorijās – par spīti ANO Drošības padomes decembrī pieņemtajai deklarācijai, kas nosoda apmetņu celtniecību. 71% respondentu arī prognozēja, ka ASV jaunais prezidents Tramps atšķirībā no sava priekšteča Baraka Obamas tam neliks šķēršļus.
Tā viņiem ļauj domāt Trampa dotie mājieni. Viņa tuvais padomnieks Džeisons Grīnblats dažas dienas pēc Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās novembrī Izraēlas medijiem sacīja, ka nākamais Baltā nama saimnieks ebreju apmetnes Rietumkrastā neuzskata par kavēkli mieram. Tramps par savu vēstnieku Izraēlā ir izraudzījies nelokāmu ebreju apmetņu aizstāvi Deividu Frīdmanu. Viņš un Trampa znots Džareds Kušners, kurš ir iecelts par ASV prezidenta padomnieku Tuvo Austrumu jautājumos, ir ziedojuši naudu Beitelas ebreju apmetnei Rietumkrastā. Tramps arī izteicies, ka varētu pārcelt ASV vēstniecību uz Jeruzalemi.
Izraēlas ebreju noskaņojums un jaunās ASV prezidenta administrācijas attieksme ir iedrošinājusi Netanjahu valdību, kas tikai dažas dienas pēc Trampa stāšanās amatā deva zaļo gaismu jaunu mājokļu celtniecībai ebreju apmetnēs Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā. «Mēs būvējam, un mēs turpināsim būvēt," sociālajā vietnē Facebook pagājušajā otrdienā paziņoja Izraēlas premjers. "Mēs varam būvēt, kur mēs gribam un cik daudz mēs gribam."
Nav plāna B
Izraēlas lēmums atļaut īstenot apjomīgus būvniecības projektus ebreju apmetnēs okupētajās teritorijās izsauca asu palestīniešu un ārvalstu kritiku. «Šis lēmums kavēs jebkādus mēģinājumus atjaunot drošību un stabilitāti, tas pastiprinās ekstrēmismu un terorismu un liks šķēršļus centieniem sākt miera procesu,» paziņoja palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Mahmūda Abāsa birojs. Vēl tiešāka bija Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas izpildkomitejas locekle Hanana Ašrāvī. "Izraēlas valdība vēlreiz ir apliecinājusi, ka tā vairāk ir ieinteresēta zemes zādzībā un koloniālismā nekā divu valstu risinājumā un vajadzībā pēc miera un stabilitātes," viņu citēja The Christian Science Monitor. "Ir acīmredzams, ka Izraēla izmanto jaunā ASV prezidenta nākšanu pie varas, lai pastiprinātu savus pārkāpumus un novērstu palestīniešu valsts pastāvēšanu."
Visu stāstu par Izraēlas sarosīšanos Rietumkrastā lasiet 3.februāra žurnālā SestDiena!
Markss