Miera plāns Ukrainai – cik reāls?

Šā gada 15. un 16. jūnijā Šveicē notika Ukrainas miera samits, kura gatavošana bija sākusies jau ilgu laiku iepriekš. Sākotnēji tika cerēts, ka tas noslēgsies ar pārliecinoša vairākuma starptautiskās sabiedrības (pasaules nozīmīgāko valstu un starptautisko organizāciju) nepārprotamu atbalstu Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska miera plāna desmit punktiem. Kuri paredzēja Krievijas karaspēka izvešanu no visām okupētajām teritorijām, ieskaitot Krimas pussalu (Ukrainas kontroles atgūšana pār valsts teritoriju 1991. gada robežās), reparācijas, kara izraisītāju tiesāšanu u. c. jeb, citiem vārdiem, – faktiski Krievijas kapitulāciju.

Tiesa, jo tuvāk nāca ieplānotais samits, jo acīmredzamāk kļuva skaidrs, ka šī iecere pašreizējos apstākļos nav realizējama. Situācija frontē neliek Krievijai domāt par kapitulāciju, tieši tāpat nav arī tā saucamo Globālo dienvidu valstu atbalsta Zelenska virzītajam un Rietumu atbalstītajam miera plānam. Toties ir vairāki alternatīvi piedāvājumi, un zināmākais no tiem – Ķīnas virzītais miera plāns.

Rezultātā uz Šveices miera samitu, uz kuru bija izsūtīti uzaicinājumi aptuveni 160 pasaules valstīm, ieradās vien 92 valstu pārstāvji, bet samita noslēguma deklarāciju parakstīja tikai 78 valstis un vēl vairākas starptautiskās organizācijas. ("Parakstīja" šajā gadījumā ir nosacīts apzīmējums – nekādas fiziskas procedūras nebija, tika vienīgi paziņots par piekrišanu šai deklarācijai.) Un šādi tas izvērtās, pat neraugoties uz to, ka no samita dienaskārtības tika izsvītrota virkne Zelenska miera plāna punktu (neatsakoties no tiem, bet atliekot uz vēlāku, nenoteiktu laiku), atstājot tikai tos, par kuriem nevarētu rasties īpašas domstarpības. Turklāt starp deklarācijas parakstītājām nebija nevienas no nozīmīgākajām nerietumu valstīm. Daļa no tām, tajā skaitā Ķīna, savus pārstāvjus uz samitu neatsūtīja vispār, paziņojot, ka neredz jēgu samitam, ja tajā nepiedalās Krievija, kamēr daudzas citas nerietumu valstis atsūtīja būtībā tikai novērotājus – delegācijas zemāka līmeņa diplomātu vadībā. Jāpiebilst, ka uz pasākumu neieradās arī pats gaidītākais tā viesis – ASV prezidents Džo Baidens – kura vietā ASV delegāciju vadīja viceprezidente Kamala Herisa.

Rezultātā samits izpelnījās pretrunīgus vērtējumus, tajā skaitā arī rietumvalstu plašsaziņas līdzekļos. No vienas puses, pats tā norises fakts tika vērtēts atzinīgi un uzskatīts par Ukrainas panākumu – gan kā solis ceļā uz miera procesa sākšanu, gan kā rietumvalstu un to tuvāko sabiedroto apliecinājums, ka tās atbalsta Ukrainas miera redzējumu. No otras puses, savukārt tika atzīts, ka bez Globālo dienvidu atbalsta panākt vienošanos par mieru Ukrainā acīmredzami ir grūti vai drīzāk pat neiespējami. Turpretī Globālo dienvidu valstu, un pirmkārt jau Ķīnas, redzējums par izlīgumu Ukrainā jūtami atšķiras no Kijivas un Rietumu redzējuma un tiek uzskatīts par ievērojami labvēlīgāku Krievijai.