ASV prezidenta vēlēšanas ir daudzpakāpju process, kura gaitā abas vadošās ASV politiskās partijas – demokrāti un republikāņi – vispirms rīko priekšvēlēšanas visās ASV pavalstīs un tad savus nacionālos kongresus, kuru gaitā apstiprina prezidenta un viceprezidenta amata kandidātus. Šo kongresu rezultātus vēl var ietekmēt superdelegātu (pamatā partijas vadības pārstāvji) lēmumi, kamdēļ pastāv iespēja, ka prezidenta amatam pēkšņi tiek nominēts cits kandidāts, nevis priekšvēlēšanu uzvarētājs. Pēc tam seko vēlēšanu fināla posms un balsis tiek skaitītas nevis kopā visā valstī, bet pa pavalstīm, kuru pārstāvji (elektori) atsevišķā sanāksmē pēc tam ievēl nākamo prezidentu.
Republikāņi savas priekšvēlēšanas sāks nākamā gada janvārī, bet demokrāti – februārī, un tās ilgs līdz jūnijam. Partiju kongresi ir gaidāmi jūlijā vai augustā. Atsevišķi vēl jāmin, ka 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās, salīdzinot ar 2020. gadu, nedaudz mainīsies atsevišķu pavalstu elektoru balsu skaits. Tas tiek mainīts ik pa laikam tā dēvētās Census Day laikā atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Pēdējās šādas pārmaiņas (pēdējā Census Day) bija 2020. gada 1. aprīlī, un uz iepriekšējām prezidenta vēlēšanām jaunie noteikumi attiecināti netika, taču būs spēkā 2024. gadā. Pārmaiņas, lai arī nebūtiskas, nākušas par labu republikāņiem. 2020. gadā Džo Baidens saņēma 306, bet Donalds Tramps 232 elektoru balsis, bet 2024. gadā tieši tāda paša balsojuma rezultāta gadījumā Baidens pēc jaunā dalījuma saņemtu 303, bet Tramps – 235 elektoru balsis.
2020. gada atkārtojums?
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 21.-27. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!