Politiķu dinastijas vecākais

Buša laikā Baltajā namā pasaule piedzīvoja globālus pavērsienus, ieskaitot Berlīnes mūra krišanu un attiecīgi Vācijas atkalapvienošanos, kā arī PSRS sabrukumu, kas noveda pie Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas. 1991. gadā Bušs un tolaik vēl pastāvošās PSRS prezidents Mihails Gorbačovs parakstīja vienošanos par stratēģisko uzbrukuma ieroču skaita samazināšanu par trešdaļu, tāpat abi līderi paziņoja par faktiskām aukstā kara beigām. Turklāt, Bušam atrodoties prezidenta amatā, ASV iebruka Panamā, lai gāztu militāro diktatoru Manuelu Norjegu, īstenoja militāru operāciju Filipīnās, kā arī izvērsa vērienīgu militāro kampaņu, lai no Kuveitas padzītu Irākas diktatora Sadama Huseina spēkus.

Būtībā PSRS kapitulācijas pieņemšana arī padarīja Džordžu Bušu vecāko par patiešām vēsturisku personību, kurš līdztekus Reiganam tiek uzskatīts par uzvarētāju aukstajā karā. Pats Bušs gan sev šos laurus piedēvēja nelabprāt, tostarp uzskatot, ka pie PSRS sabrukuma noveda nevis ASV darbības, bet gan galvenokārt domstarpības un pretrunas pašas PSRS iekšienē. Tāpat PSRS sabrukums Bušam (un vispār Savienotajām Valstīm) izrādījās lielā mērā negaidīts, tāpēc skaidru rīcības plānu šādam gadījumam Vašingtonā nebija un izvērsās plašas diskusijas par turpmākajām attiecībām ar Maskavu. Nākamie soļi skaidri nebija arī Bušam, kurš vienlaikus vairākkārt brīdināja, ka attiecībām un rīcībai jābūt izsvērtai, jo pretējā gadījumā Krievijā viegli var parādīties revanšistisks noskaņojums. Izplatīts ir viedoklis, ka šī viedokļa dēļ Bušs sliecies atbalstīt Krievijas integrēšanu Rietumu struktūrās ar Maskavai izdevīgiem nosacījumiem.

Vai tā tiešām arī bija, gan ir palicis nezināms. Skaidras atbildes uz šo jautājumu nav, bet 1992. gadā Bušs, neraugoties uz vārda tiešajā nozīmē iespaidīgajiem ārpolitiskajiem panākumiem, vēlēšanās zaudēja Bilam Klintonam. Zaudējuma iemesls meklējams ASV iekšpolitikā – sākās ekonomiskās problēmas, kuru dēļ nācās paaugstināt nodokļus, ko Bušs iepriekš bija solījis nedarīt, savukārt ASV Augstākā tiesa noraidīja republikāņu vēlētājiem svarīgu likumu par aborta aizliegšanu. Tāpat vēlēšanās lielu skaitu balsu republikāņiem atņēma neatkarīgais kandidāts Ross Pero.

Tajā pašā laikā tieši šis fakts, kas savā ziņā bija vēsturiska netaisnība, bija viens no iemesliem, kuram pateicoties astoņus gadus vēlāk ASV prezidenta vēlēšanās triumfēja jau Džordžs Bušs jaunākais. Arī tas bija tikai otrais gadījums ASV vēsturē, kad par prezidentu kļūst vienas ģimenes pārstāvji. Bušu dinastijai arī paliek iespējas kļūt par pirmo ģimeni, no kuras nāk uzreiz trīs ASV prezidenti – patlaban kā viens no iespējamiem republikāņu kandidātiem regulāri tiek minēts bijušais Floridas gubernators Džebs Bušs. Iespēja gan nav īpaši liela, taču tā pastāv. Abi jaunākie šo politiķu brāļi un māsa interesi par iesaistīšanos politikā līdz šim nav izrādījuši.

Savukārt, kas attiecas uz Džordža Buša vecākā politisko mantojumu, tas, visticamāk, tiks pieminēts aizvien biežāk. Bušs vadīja Savienotās Valstis milzīgu ģeopolitisko pārmaiņu laikā, un viņam veiksmīgi izdevās gan noslēgt auksto karu, gan nodrošināt normālas ASV un Ķīnas attiecības pēc tā beigām. Šobrīd pasaule atkal atrodas ievērojamu ģeopolitisko pārmaiņu priekšā, de facto šīs pārmaiņas jau ir sākušās, arī tāpēc, ka Buša pēcteči Baltajā namā ne vienmēr ir nopietni uztvēruši viņa brīdinājumus par nepieciešamību rūpīgi pārdomāt katru soli starptautiskajā arēnā. Jau tas vien ir pietiekams iemesls ik pa brīdim pievērsties ASV 41. prezidenta mantojumam.

Savukārt pati zināmākā Buša cilvēciskā vājība bija… zeķes. Viņš kolekcionēja zeķes ar dažādiem interesantiem un oriģināliem zīmējumiem un par godu savai 90. dzimšanas dienai pat pildīja tiesneša pienākumus zeķu dizaineru konkursā. Cik zeķu pāru bija Buša kolekcijā, nav zināms, tomēr skaidrs, ka to skaits sniedzas daudzos simtos. Savu kolekciju Bušs izmantoja arī praktiskiem mērķiem – katram notikumam, kurā piedalījās ASV eksprezidents, par godu viņš uzvilka zeķes ar zīmējumu, kas bija pieskaņots pasākumam. Tā 2018. gadā uz tikšanos ar Bilu Klintonu viņš ieradās zeķēs ar Bila Klintona portretu, uz vēlēšanām Teksasā – zeķēs ASV karoga krāsās ar spilgtu uzrakstu "Vote" ("Balsojiet") utt. Savukārt savā pēdējā gaitā Bušs tika izvadīts zeķēs, uz kurām atainotas sešas reaktīvās lidmašīnas un ASV Gaisa kara spēku emblēma, pieminot viņa dienestu aviācijā. Lieki piebilst, ka ASV eksprezidenta aizraušanās izraisīja arī ne mazumu dzēlīgu joku un pārmetumu, ka Buša zeķes nereti piesaistīja lielāku uzmanību nekā pats pasākums, kuru apmeklēja ASV eksprezidents. Tomēr kopumā publika pret šo viņa hobiju bija noskaņota labvēlīgi.