Protestos dzimusī prezidente

Pirms gada tūkstošiem Slovākijas iedzīvotāju izgāja ielās, lai paustu sašutumu par pētnieciskā žurnālista Jāna Kucjaka pasūtījuma slepkavību. Žurnālista, kurš bija izmeklējis iespējamās saites starp politiķiem un organizēto noziedzību, un viņa līgavas nonāvēšana pamatīgi satricināja nelielās valsts sabiedrību. Protestētāji galu galā panāca ilggadējā premjerministra Roberta Fico atkāpšanos.

Demonstrantu vidū bija arī tolaik plašākai sabiedrībai maz zināmā cilvēktiesību un vides aktīviste Zuzana Čaputova. Viņa drīz kļūs par pirmo sievieti, kas ieņēmusi Slovākijas prezidenta amatu. 

Čaputova pārliecinoši uzvarēja nupat Slovākijā notikušajās vēlēšanās, kurās viņa startēja ar pretkorupcijas karogu un solījumiem panākt lielāku politisko lēmumu caurskatāmību. Liberālās un proeiropeiskās politiķes panākums ir nozīmīgs Centrāleiropas reģionam, kur pēdējos gados pie varas ir nostiprinājušies autokrātiski nacionālisti, kas grauj demokrātiskās institūcijas.
 

Slovāku Ērina Brokoviča

Pēc Kucjaka un Kušnīrovas slepkavības ielās izgājušie protestētāji ne tikai pieprasīja atrast un tiesāt šokējošā nozieguma pastrādātājus, bet arī vēlējās pielikt punktu gadiem plaukušajai sistēmai, kurā organizētās noziedzības grupējumi var netraucēti darboties, jo to vadītājiem ir draudzīgas attiecības ar politisko eliti. Neapmierinātie slovāki vainoja Fico un viņa vadīto sociāldemokrātisko partiju Smer, kas ar pārtraukumiem ir vadījusi valsti jau kopš 2006. gada. Politologs Grigorijs Mesežnikovs norāda, ka protesti pamudināja daudzus jauniešus kļūt politiski aktīvākiem, jo Fico demisija pierādīja, ka viņi var reāli ietekmēt procesus valstī.

Demonstrācijās, kas turpinājās vairākas nedēļas, piedalījās arī nule par Slovākijas prezidenti ievēlētā Čaputova. Viņu ļoti iedvesmoja līdzpilsoņu vēlme pēc pārmaiņām. "Savu lēmumu kandidēt uz prezidenta amatu es pieņēmu aptuveni pirms gada, un tas bija saistīts ar [Kucjaka un Kušnīrovas] slepkavību, sekojošajiem protestiem un to, cik plaši sabiedrībā rezonēja prasība pēc taisnīguma un likuma varas," vēl pirms ievēlēšanas Čaputova stāstīja izdevumam Politico. "Kopš komunistiskā režīma krišanas mēs neesam spējuši uzbūvēt sistēmu, kas spētu nodrošināt taisnīgumu un likuma varu. Joprojām ir daudz trūkumu, kas būtu jāatrisina, lai tiesu sistēma spētu nodrošināt taisnīgumu visiem slovākiem."

Čaputova nacionālajā politikā iesaistījās tikai neilgi pirms Kucjaka slepkavības, kad 2017. gada decembrī kļuva par nupat nodibinātās sociāli liberālās partijas Progresīvā Slovākija priekšsēdētāja vietnieci. Viņas iepriekšējā saistība ar politiku bija darbs dzimtās Pezinokas pilsētiņas mērijā deviņdesmito gadu beigās.

Pēc tam Čaputova sāka darbu nevalstiskajā sektorā un četrpadsmit gadu vadīja Pezinokas iedzīvotāju kampaņu pret vietējo varasiestāžu lēmumu būvēt vides aizsardzības normām neatbilstošu atkritumu izgāztuvi. Interesanti, ka šajā cīņā viens no viņas oponentiem bija Kucjaka slepkavības pasūtīšanā apsūdzētais miljonārs Kočners. Viņas centieni vainagojās ar Slovākijas Augstākās tiesas 2013. gada lēmumu anulēt atkritumu izgāztuves būvatļauju. Čaputova 2016. gadā saņēma arī prestižo Goldmena prēmiju, ko dēvē par zaļo Nobelu, un viņa nereti tikusi salīdzināta ar slaveno amerikāņu vides aktīvisti Ērinu Brokoviču, kas tiesā uzvarēja bagātu enerģētikas kompāniju par dzeramā ūdens piesārņošanu Kalifornijā.

Čaputova bija arī viena no iniciatorēm petīcijai, kas panāca, ka tiek anulētas bijušā premjera Vladimira Mečara valdīšanas laikā izsludinātās amnestijas, tostarp personām, kuras bija notiesātas par Slovākijas eksprezidenta Mihala Kovāča dēla nolaupīšanu.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Čaputova solīja apkarot korupciju, varas ļaunprātīgu izmantošanu, ekstrēmismu un melošanu sabiedrībai. Viņa arī iestājās par homoseksuāļu tiesībām adoptēt bērnus, norādot, ka sabiedrības interesēs būtu, lai bez vecākiem palikušie bērni uzaug gādīgā un mīlošā ģimenē, nevis bērnunamos. Tāpat viņa atbalsta viendzimuma pāru tiesības reģistrēt kopdzīvi. Divu pusaugu meiteņu mamma Čaputova personīgi neatbalsta abortus, tomēr, viņasprāt, katrai sievietei ir jābūt tiesībām pašai pieņemt lēmumu, vai priekšlaikus pārtraukt grūtniecību.