Rio pēcolimpiskās paģiras

Pirms sešiem mēnešiem leģendārajā Maracana stadionā Riodežaneiro ar krāšņu ceremoniju un grandiozu uguņošanu noslēdzās olimpiskās spēles, kurām vajadzēja vairot brazīliešu lepnumu par savu valsti un parādīt pasaulei mūsdienu Brazīlijas seju. Pašlaik milzīgā sporta arēna, kas uzņēmusi divu pasaules čempionātu futbolā finālspēles, ir daļēji izdemolēta, un apsaimniekotāju parādu dēļ tai ir atslēgta elektrība. Maracana bēdīgais liktenis piemeklējis vēl vairākas sacensību norises vietas, kurās pērn augustā tūkstošiem sporta līdzjutēju klātienē vēroja pasaules izcilāko atlētu cīņas par medaļām un rekordiem.

Rio pieredze gan nav unikāla, jo arī citas vasaras un ziemas olimpisko spēļu rīkotājpilsētas pēc sacensībām nav spējušas atrast pielietojumu objektiem, kuri tika radīti īpaši sporta foruma vajadzībām, un ir iedzīvojušās pamatīgās finansiālajās problēmās.

Lielummānijas sindroms

Kad 2009. gadā Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) paziņoja, ka 2016. gada vasaras olimpiskās spēles notiks saulainajā Rio, Brazīlija piedzīvoja savus "treknos gadus". Valsts ekonomika tobrīd bija viena no visstraujāk augošajām pasaulē, pateicoties augstajām naftas cenām un milzīgajam brazīliešu preču pieprasījumam Ķīnā. Tautsaimniecības veiksmīgais uzrāviens brazīliešos izraisīja lielummānijas sindromu. 2007. gadā Brazīlija bija ieguvusi arī tiesības organizēt 2014. gada Pasaules kausa futbolā finālturnīru, un Brazīlijas pilsēta Sanpaulu kandidēja uz iespēju rīkot pasaules sasniegumu izstādi Expo 2020. gadā. Vispārējā eiforijā valsts, kurā joprojām miljoniem cilvēku dzīvoja dziļā nabadzībā, neizšķīrās par nepieciešamajām reformām ekonomikā, izglītībā un veselības aprūpes sistēmā.

Valsts īstermiņa domāšana noveda pie smagas krīzes. Jau astoņus ceturkšņus pēc kārtas Brazīlijas iekšzemes kopprodukts ir samazinājies – tik ilgstošu recesiju valsts nav piedzīvojusi nekad. Ekonomiskās lejupslīdes dēļ bez darba ir palikuši gandrīz 13 miljoni iedzīvotāju, un rekordliels skaits uzņēmumu ir pieteikuši bankrotu. Brazīliju pēdējos gados ir satricinājuši arī skaļi politiskie un korupcijas skandāli, kuros ir ierautas daudzas augstas amatpersonas. Pērn no amata tika atstādināta Valsts prezidente Dilma Rousefa, kuru apsūdzēja valsts budžeta rādītāju sagrozīšanā pirms 2014. gada vēlēšanām. Arī viņas vietā ieceltais Mišels Temers ir ļoti nepopulārs.

Ekonomiskās grūtības daudziem brazīliešiem beidzot lika aizdomāties, vai valsts vispār var atļauties sarīkot divus grandiozākos sporta pasākumus pasaulē.

Valdības pasūtītā auditā tika konstatēts, ka nereti nauda ir iztērēta nelietderīgi un nepārskatāmi. Tāpēc sabiedrībā populārs kļuva viedoklis, ka sporta pasākumu rīkošana ir kā melnais caurums, kurā bez pēdām pazūd miljardiem nodokļu maksātāju naudas. Ne bez pamata, jo apsūdzības saistībā ar korupciju ir izvirzītas trim politiķiem, kuriem bija nozīmīga loma olimpisko spēļu atvešanā uz Rio, – bijušajam Brazīlijas prezidentam Luisam Ināsiu Lulam da Silvam, bijušajam Riodežaneiro štata gubernatoram Seržiu Kabralam un bijušajam Rio mēram Eduārdu Paisam. Pasaules čempionāta futbolā sarīkošanai Brazīlija iztērēja aptuveni 15 miljardus dolāru (14 miljardi eiro), bet olimpiskajām spēlēm – vēl 4,6 miljardus dolāru (4,3 miljardi eiro). 

Brazīlieši arī organizatoriski nebija gatavi grandiozo sporta pasākumu uzņemšanai. Gan Starptautiskā futbola federācija, gan SOK regulāri kaunināja Brazīliju par iekavētajiem darbiem. Divus gadus pirms olimpiskajām spēlēm toreizējais SOK viceprezidents Džons Kotss pat paziņoja, ka gatavošanās Rio spēlēm ir "sliktākā, kādu esmu piedzīvojis," un "sliktāka nekā pirms Atēnu olimpiādes" 2004. gadā. Šī iemesla dēļ SOK bija spiesta pieņemt bezprecedenta lēmumu un nosūtīt uz Brazīliju speciālistu komandu, kas palīdzēja celtniecības un organizatoriskajos darbos.

Pirms olimpiskajām spēlēm valstī un Rio bija tik daudz problēmu, ka vietējie lūdza Dievu, lai pasākums aizritētu mierīgi un valsts nekļūtu par apsmieklu visai pasaulei. Viņiem par atvieglojumu, olimpiāde tika aizvadīta bez lielām problēmām, taču pēc sportistu un tūristu aizbraukšanas bija jāsāk lauzīt galvu, ko darīt ar spēļu atstāto smago mantojumu – daudzajām jaunuzceltajām sporta arēnām un organizatoru 40 miljonu dolāru (37 miljoni eiro) lielo parādu kreditoriem. 

Visu rakstu par Rio pēcolimpiskajām nedienām lasiet 10.-16.marta žurnālā SestDiena!