Šogad apritēja 20 gadu, kopš spēkā stājies Šengenas līgums, kas atcēla robežkontroli starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ļaujot miljoniem cilvēku brīvi pārvietoties no valsts uz valsti un tādējādi simboliski piepildot pēckara Rietumeiropas līderu sapni par vienotu Eiropu, kas dzīvotu mierā un saticībā. Šengenas zona pašlaik saskaras ar tās vēsturē smagāko pārbaudījumu, jo šogad Eiropa piedzīvo iepriekš nepieredzētu migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdumu, bet teroristi ļaunprātīgi izmanto atvērtās robežas, lai netraucēti pārvietotos un mēģinātu sarīkot uzbrukumus nevainīgiem cilvēkiem. Pēdējos mēnešos atsevišķas Šengenas zonas dalībvalstis uz savām robežām daļēji atjaunojušas pārbaudes, un aizvien biežāk izskan aicinājumi pilnībā atjaunot robežkontroli uz ES iekšējām robežām. ES vadītāji brīdinājuši, ka Šengenas zona var sabrukt, ja eiropieši to kopējiem spēkiem neglābs.
Žogs pret nezināmajiem
Pašlaik Eiropa saskaras ar lielāko migrantu krīzi kopš Otrā pasaules kara. Starptautiskās Migrācijas organizācijas apkopotā informācija liecina, ka kopš 1. janvāra Eiropā ieradušies vismaz 907 tūkstoši migrantu un patvēruma meklētāju, pārsvarā no karadarbības plosītās Sīrijas, Afganistānas, Irākas, Eritrejas un Ziemeļāfrikas valstīm. Lielākā daļa – 896 tūkstoši – Eiropā ieradušies, kuģošanai nepiemērotos peldlīdzekļos šķērsojot Vidusjūru.
Vairumā gadījumu viņu pirmā pieturvieta ir Šengenas zonas dalībvalstis Grieķija (šogad ieradušies gandrīz 753 tūkstoši) un Itālija (vairāk nekā 143 tūkstoši). Dublinas regula nosaka, ka migrantiem patvērums jālūdz pirmajā ES dalībvalstī, kurā tie ieradušies. Tomēr realitātē tā ne vienmēr notiek.
Simtiem tūkstošu pēc ierašanās Grieķijā un Itālijā devušies tālāk uz bagātākajām Rietumeiropas valstīm, kas ir atvērtākas imigrantiem. Daudziem papildu stimuls bija ES lielākās dalībvalsts Vācijas augustā pieņemtais lēmums apiet Dublinas regulu un uzņemt ikvienu patvēruma meklētāju, kas Eiropā ieradies no Sīrijas. Tas vēl vairāk pastiprināja migrantu straumes, kas izveidoja pamatīgu haosu uz valstu robežām Balkānos un Centrāleiropā. Lai varētu kontrolēt milzīgo migrantu un patvēruma meklētāju plūsmu, Vācija 13. septembrī atjaunoja robežkontroli uz robežas ar Austriju. Vācijas piemēram sekoja citas Šengenas zonas dalībvalstis, kuras atrodas migrantu garajā ceļā uz Rietumeiropu, un Zviedrija, kas līdz tam ik nedēļu sagaidīja aptuveni 10 tūkstošus migrantu.
Vēl viens trieciens Šengenas zonai bija 13. novembrī Francijas galvaspilsētā Parīzē notikušie koordinētie uzbrukumi, kuros dzīvību zaudēja 129 cilvēki. Tos sarīkoja ar Sīrijā un Irākā bāzēto teroristisko kustību Islāma valsts (IV) saistīti Francijas un Beļģijas pilsoņi. Daži no viņiem bija karojuši IV rindās Sīrijā un spējuši nemanīti atgriezties Eiropā, lai izplānotu un īstenotu terora aktus. Rietumeiropas valstu līderi aicinājuši medijus un sabiedrību nesaistīt teroristus ar migrantiem, kuri esot IV upuri.
Tā nedomā pret imigrāciju noskaņotais Ungārijas konservatīvais premjerministrs Viktors Orbāns, kura valdība izpelnījās ES līderu nopēlumu par lēmumu izvietot žogu gar Šengenas zonas ārējo robežu ar Serbiju un Horvātiju. Viņaprāt, ES un NATO dalībvalstis atrodas "kara stāvoklī" ar islāmistiem Tuvajos Austrumos un Afganistānā, tāpēc esot gluži loģiski, ka "ienaidnieki" mēģināšot iesūtīt savus kaujiniekus Eiropā kopā ar migrantiem.
"Viņi visi [migranti] rada draudus drošībai, jo mēs nezinām, kas viņi ir," Orbāns sacīja intervijā interneta izdevumam Politico.eu. "Ja jūs ļaujat tūkstošiem un miljoniem neidentificētu personu ierasties savās mājās, terorisma risks ievērojami pieaug." Arī Francijas galēji labējās populistu partijas Nacionālā fronte vadītāja Marina Lepena ir pārliecināta, ka Eiropas atvērto robežu politika ir pavērusi slūžas nekontrolējamai imigrācijai un terorismam: "Paldies, Eiropas Savienība, paldies, Šengena!”
Visu Ulda Ķezbera rakstu par Šengenas zonas riskiem lasiet 4.decembra žurnālā SestDiena!