Āfrikas valsts Sudānas iedzīvotāji pirms trim mēnešiem panāca, ka tiek gāzts viens no visilglaicīgākajiem un visnežēlīgākajiem diktatoriem kontinentā. Taču viņu alkām pēc jauna sākuma ceļā stājās varaskāri militāristi, kuriem nebija ne prātā palīdzēt sudāniešiem tikt pie cerētās brīvības un demokrātijas. Vairāku nedēļu garumā Sudānā valdīja haoss un vardarbība, tomēr tas nemazināja iedzīvotāju vēlmi pēc pārmaiņām, un viņi turpināja miermīlīgus protestus.
Pirms nedēļas protestētāju līderi un militāristi vienojās par kopīgu valsts pārvaldīšanu pārejas periodā, kam vajadzētu vainagoties ar demokrātiskām vēlēšanām. Taču ir pamatotas bažas, ka iepriekšējam režīmam uzticīgi kalpojušie ģenerāļi varētu atkāpties no vienošanās. Notikumiem Sudānā var vilkt paralēles ar kaimiņvalstī Ēģiptē pieredzēto pēc autoritārā prezidenta Hosnī Mubaraka krišanas.
Visnebrīvāko valstu vidū
2019. gada 11. aprīlis kļuva par ļoti nozīmīgu datumu mūsdienu Sudānas vēsturē. Šajā dienā noslēdzās autoritārā prezidenta Omara el Bašīra trīsdesmit gadu ilgā valdīšana, kas pēc teritorijas trešajai vislielākajai valstij Āfrikā atnesa milzu postu un neslavu pasaulē.
Tagad jau 75 gadus vecais Bašīrs 1989. gada jūnijā ar sev lojālu ģenerāļu palīdzību sagrāba varu. Viņš nekavējoties atlaida parlamentu un valdību, kā arī aizliedza politiskās partijas un arodbiedrības. Desmit mēnešu vēlāk Sudānas jaunais režīms apspieda apvērsuma mēģinājumu. Pēc notikušā Bašīrs pavēlēja nonāvēt 30 personu, kuras apsūdzēja apvērsuma plānošanā.
1993. gadā Bašīru iecēla par Sudānas prezidentu pēc tam, kad armija formāli nodeva varu civilajai valdībai. Viņu vēlāk vēl četras reizes pārvēlēja amatā, taču neviens, izņemot atsevišķas Bašīra režīmam draudzīgas valstis, Sudānā notikušās vēlēšanas nav atzinis par demokrātiskām, brīvām vai godīgām.
Bašīrs regulāri ir izpelnījies pārmetumus plašos un sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumos. Piemēram, domnīca Freedom House Sudānu ir ierindojusi pasaules visnebrīvāko valstu vidū. "Režīms vardarbīgi apspiež reliģiskās un etniskās grupas, kas nepieslejas tā šauri nacionālistiskajam redzējumam. Pilsoniskā sabiedrība sastopas ar stingriem ierobežojumiem, reliģijas brīvība netiek ievērota un medijus cieši kontrolē," Freedom House raksturoja situāciju Sudānā vēl pirms Bašīra gāšanas.
Kur nedemokrātiska valdība, tur arī auglīga augsne korupcijai. Organizācijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā par 2018. gadu Sudāna ieņēma 172. vietu 180 valstu vidū.
Par Sudānas līdzšinējā režīma korumpētības apmēru daudz var spriest pēc izskanējušajām ziņām, ka pēc Bašīra gāšanas viņa rezidencē esot uzieti 113 miljonu dolāru (100 miljonu eiro) skaidrā naudā. Sudānas prokuratūra viņam ir izvirzījusi apsūdzības koruptīvos noziegumos.
ANO paspārnē esošā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) Hāgā 2009. un 2010. gadā izdeva Bašīra aresta orderus saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām genocīdā, noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos. Viņa režīms 2003. gadā sāka nežēlīgu militāro kampaņu valsts rietumu reģionā Dārfūrā, lai apspiestu bruņotus dumpiniekus, kas sacēlās pret valdību. Armija un tai pakļautas paramilitārās vienības devās no ciema uz ciemu, nogalinot, spīdzinot un izvarojot mierīgos iedzīvotājus. Valdību apsūdzēja arī ķīmisko ieroču izmantošanā Dārfūrā. ANO lēš, ka konfliktā, kas ik pa brīdim uzliesmo atkal, ir nogalināti vismaz 300 tūkstoši cilvēku un vēl 2,5 miljoni bijuši spiesti pamest savas mājas.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 12. - 18. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!