Līdzīga nozīme kā Latvijas ģerbonī attēlotajām trim zvaigznēm ir Filipīnu un Kaimanu salu ģerboņos redzamajām. Pirmajā gadījumā tās simbolizē trīs lielākās salu grupas (Lusonu, Mindanao un Visaju salas), bet otrajā – arhipelāga trīs apdzīvotās salas.
Citādi ir ar 1991. gadā apstiprināto Slovēnijas ģerboni. Tajā redzamās trīs zvaigznes valsts simbolā pārceļojušas no viduslaikos ļoti ietekmīgo Ceļes grāfu dzimtas ģerboņa. 1341. gadā šīs dzimtas pārstāvis Frederiks par uzticamu kalpošanu Hābsburgu dinastijai (viņš bija tās vasalis) izpelnījās Ceļes valdnieka titulu. Frederiks un viņa pēcteči iekaroja aizvien jaunas zemes gan mūsdienu Slovēnijā, gan aiz tās robežām – Horvātijā, Ungārijā un citur –, kā arī slēdza izdevīgas laulības, kļūstot arvien ietekmīgāki. Viņu pieaugošā varenība ne īpaši patika Hābsburgiem, taču grāfi jau bija atraduši sev citu patronu – Ungārijas karali Sigismundu. Un nekļūdījās, jo 1433. gadā Sigismundu kronēja par Svētās Romas imperatoru, un pēc trim gadiem viņš grāfiem piešķīra prinču titulus.
Pēc neilga kara ar Hābsburgiem tika panākta vienošanās par īpašumu un titulu mantošanu, taču grāfu dinastija jau atradās norieta fāzē, jo tai nebija vīriešu kārtas mantinieku. Līdz ar Ulriha II slepkavību 1456. gadā dinastija beidza pastāvēt, taču slovēņi glabā atmiņas par tās varenību.
Filipīnu karogā zvaigznes simbolizē to pašu, ko šīs valsts ģerbonī. Savukārt 1962. gadā neatkarību ieguvušās Burundi karogā tām ir vairākas nozīmes. Pirmkārt, zvaigznes norāda uz trim lielākajām etniskajām grupām: hutu, tutsi un tva. Otrkārt, tās atgādina par ģerbonī ietverto nacionālo devīzi Unité, Travail, Progrès (Vienotība, darbs, progress). Līdz 1966. gadam, kamēr Burundi pastāvēja monarhija, zvaigznes simbolizēja arī pavalstnieku uzticības zvērestu Dievam, karalim un valstij.
Trīs zvaigznes savulaik bijušas attēlotas vēl vairāku valstu karogos. Viena no tām bija Ēģiptes karaliste, ko izveidoja 1922. gadā, kad briti piekrita atzīt Ēģiptes neatkarību. Zvaigznes simbolizēja trīs toreizējās karalistes sastāvdaļas: Ēģipti, Nūbiju un Sudānu. 1953. gadā, kad tika proklamēta Ēģiptes Arābu Republika, apstiprināja jaunu valsts karogu, taču līdz pat 1958. gadam oficiālo statusu nezaudēja arī karalistes karogs.
1930. gadā Francijas mandāta teritorijā tika nodibināta Sīrijas Republika, kuras pirmajā karogā trīs zvaigznes simbolizēja Alepo, Damasku un Deir ez Zoru – trīs galveno provinču lielākās pilsētas. 1936.gadā, kad Sīrijai pievienoja arī Lādikījas un Džebelas apgabalus, mainījās arī zvaigžņu nozīme: tagad viena no tām simbolizēja pirmās trīs provinces, bet pārējās – jauniegūtās teritorijas. 1958. gadā Sīrija un Ēģipte izveidoja Apvienoto Arābu Republiku, kuras karogā palika divas zvaigznes. Pēc tam kad 1961. gadā apvienotā valsts izjuka, Sīrija 1963. gadā pārņēma toreizējo Irākas karogu ar trim zvaigznēm, kuras šoreiz gan simbolizēja cerību, ka kaut kad nākotnē Sīrija, Irāka un Ēģipte spēs izveidot vienotu panarābu valsti.
Irākā karogs ar trim zvaigznēm jeb nedaudz modificēts Arābu atbrīvošanas kustības karogs tika apstiprināts 1963. gadā, pēc tam, kad panarābismu atbalstošā partija Ba’ath gāza monarhiju. Sākotnēji zvaigznes simbolizēja triju arābu valstu vienotību, taču 1986. gadā toreizējais Irākas prezidents Sadāms Huseins nolēma, ka turpmāk tām jāatgādina par Ba’ath partijas devīzē iekļauto vienotību, brīvību un sociālismu.
Arī vairāku ASV pavalstu karogos ir trīs zvaigznes. Tenesī štatā tās simbolizē štata austrumu, centrālo un rietumu daļu, kur vēsturiski bijusi atšķirīga likumdošana un kārtība. Savukārt galvaspilsētā Vašingtonā jeb Kolumbijas apgabalā tās uz karogu pārceļojušas no ASV pirmā prezidenta Džordža Vašingtona tālu priekšteču, kuri dzīvoja Anglijā, dzimtas ģerboņa. Interesanti, ka Kolumbijas apgabalam, ko ar ASV Kongresa lēmumu nodibināja 1790. gadā, sava karoga nebija līdz pat 1938. gadam.