Pasauli šomēnes šokējušie teroristiskā grupējuma, kas sevi dēvē par Islāma valsti (IV), asiņainie uzbrukumi Rietumeiropas sirdī – Francijas galvaspilsētā Parīzē – daudziem likuši uzdot jautājumu: kāpēc kaut kas tāds notika vienā no demokrātiskākajām un attīstītākajām Rietumu valstīm? Līdzīgs jautājums izskanēja arī pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV. Daļa analītiķu uzskata, ka pašu rietumvalstu, bet jo īpaši amerikāņu, agresīvā un netālredzīgā ārpolitika Tuvajos Austrumos pēdējos trīsdesmit gados, iejaucoties militāri un atbalstot sev izdevīgus autoritāros režīmus, lielā mērā ir vainojama pie islāma ekstrēmisma uzplaukuma reģionā un izplatīšanās citviet pasaulē, arī Eiropā. Citi oponē, ka tas ir pārāk vienkāršots skatījums uz šo komplicēto jautājumu.
Karš pret terorismu
Pēc 11. septembra šausminošajiem uzbrukumiem, kurus sarīkoja islāma ekstrēmisti, toreizējais ASV prezidents Džordžs V. Bušs pasludināja karu pret terorismu. Tā galvenais mērķis bija globālā džihāda jeb musulmaņu «svētā kara» pret neticīgajiem iedvesmotājs Osama bin Ladens, kurš vadīja tolaik spēcīgo starptautisko islāma teroristu organizāciju Al Qaeda, kuras sekotāji ar nolaupītām pasažieru lidmašīnām ieroči, ko tas varētu likt lietā pret rietumvalstu sabiedroto Izraēlu vai pašiem Rietumiem.
Pēc ASV vadītās starptautiskās koalīcijas iebrukuma Afganistānā un Irākā džihādistu aktivitātes pasaulē pieņēmās spēkā. 2004. gada 11. martā Madridē četri islāma ekstrēmisti uzspridzinājās pārpildītos pasažieru vilcienos, bojā gāja 191 cilvēks. 2005. gada 7. jūlijā sprādzienu sērijā Londonas sabiedriskajā transportā dzīvību zaudēja 52 cilvēki. 2008. gada 26. novembrī desmit bruņotu islāma kaujinieku sarīkoja koordinētus uzbrukumus sabiedriskās vietās Indijas pilsētā Mumbajā un noslaktēja 174 cilvēkus. Pirms divām nedēļām – 13. novembrī – līdzīgi uzbrukumi notika Parīzē, kur astoņi ar IV saistīti Francijas un Beļģijas pilsoņi, uzspridzinoties un sarīkojot apšaudes, nogalināja 129 personas. Tiek uzskatīts, ka IV teroristi virs Sīnāja pussalas Ēģiptē pirms mēneša uzspridzināja arī Krievijas pasažieru lidmašīnu, bojā gāja 224 cilvēki uz borta.
Al Qaeda vietā IV Domnīcas Institute for Economics and Peace (IEP) apkopotie dati liecina, ka kopš 2000. gada visā pasaulē notikuši vairāk nekā 60 tūkstoši teroristu uzbrukumu, kuros nogalināti vairāk nekā 140 tūkstoši cilvēku. Šajā laikā piedzīvoti divi nozīmīgi teroristisko uzbrukumu uzliesmojumi pasaulē. Pirmais no tiem sākās pēc ASV vadītās starptautiskās koalīcijas iebrukuma Irākā 2003. gadā, bet augstāko punktu sasniedza 2007. gadā, kad Al Qaeda vai ik dienu sarīkoja slaktiņus Irākā, izmantojot daļēju amerikāņu karaspēka izvešanu no valsts. Togad tikai Irākā terora aktos dzīvība tika laupīta 6100 cilvēkiem. Salīdzinājumam – vien 2001. gadā visā pasaulē teroristi nogalināja ap 7000 cilvēkiem, no kuriem gandrīz puse gāja bojā 11. septembra uzbrukumos ASV.
Nākamais uzliesmojums aizsākās pēc Sīrijas pilsoņkara izcelšanās 2011. gadā. Tas notika, lai gan amerikāņiem bija izdevies likvidēt pasaulē visvairāk meklēto teroristu bin Ladenu un kādreizējais globālā terorisma hegemons Al Qaeda bija sašķīdis vairākos nelielos grupējumos.
Al Qaeda vietu teroristisko organizāciju ranga virsotnē pēdējos gados ir ieņēmusi IV, kas līdz šim galvenokārt darbojās Sīrijā un Irākā, bet pēdējā laikā sarīkojusi vairākus uzbrukumus ar lielu upuru skaitu arī ārpus šo valstu teritorijas. Savulaik IV bija Al Qaeda atzars Irākā, bet 2013. gadā sarāva saites ar savu agrāko jumta organizāciju.
Asiņainais gads
IV pasaules mediju virsrakstos regulāri sāka parādīties pērn, kad atklātībā nāca tās Sīrijā un Irākā pastrādātās zvērības. Šokējoši bija vairāki grupējuma izplatītie video, kuros redzama galvas nogriešana IV gūstekņiem. IV arī iznīcinājusi vairākus tūkstošiem gadu senus un unikālus vēstures pieminekļus, apgalvojot, ka tie nav tīkami Dievam. Grupējums regulāri sarīkojis sprādzienus Sīrijas un Irākas valdības kontrolētajās teritorijās, kā arī veicis masu slepkavības ieņemtajās pilsētās un ciematos, piespiežot simtiem tūkstošu civiliedzīvotājudoties bēgļu gaitās. Jau vairāk nekā gadu ASV vadītā koalīcija, kurā iesaistījušās atsevišķas rietumvalstis un bagātās Persijas līča monarhijas, veic uzlidojumus IV pozīcijām Irākā un Sīrijā. Kopš septembra triecienus IV kontrolētajās teritorijās Sīrijā veikusi arī Krievija.
IEP pagājušajā nedēļā publicētais pārskats par globālo terorismu 2014. gadā liecina, ka pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, pasaulē terora aktos nogalināto cilvēku skaits audzis par 80%. Pagājušajā gadā 67 valstīs teroristu uzbrukumos dzīvība laupīta vairāk nekā 32 tūkstošiem cilvēku, gadu iepriekš – 18 tūkstošiem 59 valstīs. 78% upuru reģistrēti Irākā, Afganistānā, Nigērijā, Pakistānā un Sīrijā. Absolūtā līdere ir Irāka ar gandrīz 10 tūkstošiem nogalināto. Pārsteidzoši, ka pērn pasaulē nāvējošākā teroristiskā organizācija nebija IV, kas nogalinājusi vismaz 6073 cilvēkus, bet gan Nigērijā bāzētais džihādistu grupējums Boko Haram, kura nāves izkapts pērn nopļāvusi 6644 cilvēkus.
Boko Haram vadība šogad zvērēja uzticību IV, bet pagaidām nav gūts apstiprinājums, ka abi grupējumi būtu veikuši kopīgas operācijas. IEP prognozē, ka 2015. gadā džihādistu asinsdarbi sasniegs vēl lielākus apmērus, ņemot vērā IV izvērsto vardarbību Sīrijā un Irākā un pēdējos divos mēnešos notikušos uzbrukumus Turcijā, Ēģiptē, Libānā, Francijā un Mali, kuros dzīvību zaudēja aptuveni 500 cilvēku.
Visu Ulda Ķezbera rakstu lasiet 27. novembra žurnālā SestDiena!