Plasido Domingo dēls: dziedāt pamudināja laimīgs gadījums

Festivāla Summertime. Aicina Inese Galante koncertā Dzintaru koncertzālē piektdien, 16.augustā, plkst.19 Plasido Domingo jun. uzstāsies ar programmu latino noskaņās, muzicējot kopā ar latviešu pianistu Hariju Bašu.Pieejamās ziņas par pasaulslavenā tenora Plasido Domingo dēlu un vārdabrāli (pilnā vārdā Plasido Domingo Francisko) ir visai skopas. Viņš ir viens no operas megazvaigznes trim dēliem, dzimis 1965.gada 21.oktobrī dziedātāja otrajā laulībā ar meksikāņu opersoprānu Martu Ornelu Domingo, un intervijā vairākkārt piesaka, ka saukt viņu par junioru nav īsti pareizi, jo viņam ir arī trīs gadus jaunāks brālis Alvaro Maurisio (1968). Viņu vecākais pusbrālis atzītais fotogrāfs Hosē Plasido Domingo Guerra (1958) ir nākotnes zvaigznes pirmās, 16 gadu vecumā (!) noslēgtās laulības atvase.Plasido Domingo daudzpusīgā radošā darbība aptver gan dziedāšanu, gan dziesmu komponēšanu un ierakstu producēšanu. Pēdējā no minētajām jomām viņam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar tādiem pasaules vārdiem kā Maikls Boltons un Daiana Rosa. Viņš producējis arī sava tēva un leģendāro trīs tenoru Plasido Domingo, Lučāno Pavaroti un Hosē Karerasa albumus. Dziedāt gan viņš sācis salīdzinoši nesen, un pats saka, ka uz to pamudinājis laimīgs gadījums. "Ak nē! Tā nav patiesība. Es, protams, vēlētos, lai man kādreiz tiktu piešķirta Grammy balva," atsmej Spānijā sazvanītais mākslinieks, paskaidrojot, ka Latvijā izplatījušās ziņas par viņam piešķirto prestižo balvu ir stipri pārspīlētas. Tas gan ir tiesa, ka viņš uzstājies 2010.gada Latīņamerikas Grammy balvu pasniegšanas ceremonijā, sveicot tēvu, kuru tur godināja kā Gada cilvēku. Tā bijusi viņa pirmā uzstāšanās plašai publikai. Vieskoncertā Latvijā viņš sola dziedāt melodijas no sava jaunā  albuma Latidos, kuram teju teju jānāk klajā.  Fragments no intervijas ar Plasido Domingo junioru:**Kas jūs rosināja uzstāties Latvijā? Ko cerat šeit sagaidīt, piedzīvot?Godīgi sakot, piekritu, jo vēlējos, lai mani pazītu arī šajā pasaules daļā. Ceru, ka ieraudzīšu brīnišķīgu zemi tajā Austrumeiropas reģionā, kur esmu bijis tikai vienu reizi un tikai Maskavā. Tas bija padomju laikā, šķiet, 1988.gadā. Tagad izjūtu vilinājumu sev atklāt arī Ukrainu, Kazahstānu, kas šķita gluži neiespējami, kad tās ietilpa Padomju Savienībā.Jūs, tāpat kā tēvs, esat tenors, taču uz dziedātāja ceļa nostājāties pavisam nesen.Tas bija laimīgs gadījums, nejaušība. Viss sākās why not — kāpēc gan ne? — līmenī. Man vajadzēja uzrakstīt dažas vienkāršas dziesmas tēvam, un viņš mani palūdza tās vispirms nodziedāt. Kad bijām studijā un es nodziedāju, viņš jautāja: kāpēc tu neuzstājies kā dziedātājs un netaisi savus ierakstus? Līdz tam biju darbojies kā komponists un producents un teicu tēvam: tu esi dziedātājs, nevis es. Bet viņš iebilda: tev ir cita skaņa, jo tu neesi operdziedātājs. Viņam piebalsoja arī mamma, un man tēva un mātes viedoklis vienmēr bijis vissvarīgākais.Esat kaislīgs operas fans?O jā! Kā gan citādi, ja kopš četru gadu vecuma esmu sēdējis savu vecāku operas mēģinājumos. Tā dzirdēju vislabākos orķestrus, solistus un diriģentus. Man tas sagādāja prieku.Tad jau droši vien nepanesat sliktu, nemākulīgu vai paviršu dziedāšanu vai spēlēšanu?Manuprāt, tas ir diezgan relatīvi, jo muzicēt var gan amatieru, gan profesionālajā līmenī. Ja to saprot, tad viss kārtībā. Vieniem patīk Mocarta operas, citiem - popmūzika, bet operu viņi vispār nesaprot. Es gribētu ar savu muzicēšanu cross-over stilā (starp popmūziku un klasiku - red.) šīs abas puses tuvināt.Vai bieži esat dziedājis kopā ar tēvu, kā to darījāt pērn Bratislavā?Esam to darījuši Meksikā — Mehiko un Akapulko, arī Puertoriko un Santjago Čīlē.Visu interviju ar Plasido Domingo lasiet 9.augusta žurnālā Sestdiena! **