Riests un miers

Vienmēr ceļš uz Papi bijis pamatots ar vēlmi paskatīties uz zirgiem, sumbriem un Papes ezeru ar visām niedrēm, no kurām apkārtējie ļaudis salikuši savu māju jumtus. Tomēr vienmēr kaut kas ir nogājis greizi un esmu nokļuvusi kaut kur citur. Šī gada rudenī beidzot sasniedzu mērķi – ilgais ceļš uz Papes dabas parku tika noslēgts!

Riests un miers

Šķiet, Papes dabas parks visvairāk ļaudīm saistās ar savvaļas zirgiem, sumbriem un tauriem. Taura ragi izskatās tā, ka jebkurš ar fantāziju apveltīts cilvēks uzreiz iedomājas, kā būtu uz tiem uzdurties. Tomēr šīs pārdomas arī paliek vien fantastikas literatūras žanrā – neviens no minētajiem dzīvniekiem cilvēku neuzskata par interesantu upuri. Tie ir dzīvnieki, kas ēd zāli, un tāpēc pļavas var būt pļavas ilgtermiņā un neaizaugt ar krūmiem, niedrēm, kokiem un čakšņiem. Šie zvēri tur tika atvesti ap gadsimtu miju un dzīvo vēl šobaltdien. Viņi ir diezgan zinātkāri, tāpēc izvēlējušies apceļot Kurzemi. Tie mēdz savainot žogu un pastaigāties pa tuvējo apkārtni. Ir pat kāda māja, kuru tie apmeklē regulāri. Es iztēlojos, ka tas varētu būt ļoti skaisti, – celies no rīta un naktsmicē dodies uz āra tualeti, atver durvis, un pretī stāv sumbrs, kas laipni padod labrītu. No sumbriem nav jābaidās.

Savvaļas zirgiem gan mēdz būt konflikti ar klaiņojošiem suņiem. Ja tie ielien zirgu aplokos, suņi var norauties pēc pilnas programmas, jo Papes zirgam šķiet, ka apmēram tā izskatās vilks. Vilks ir zirga ienaidnieks, tāpēc dabū ar kāju pa galvu vai muguru. Šī paša iemesla dēļ ir aizliegts iet skatīties zirgus kopā ar suni – tas nav tāpēc, ka kādam būtu žēl, tas ir tāpēc, ka šie dzīvnieki savā starpā varētu sastrīdēties, un zirgs vinnētu, jo uz Zemes dūrei/kājai tik spēks.

Viss iepriekš minētais nav nekāds lielais brīnums – skaidrs, ka savvaļas zvēriem bail no cilvēkiem un viņi tos negrib apēst, jo cilvēki vienkārši nav viņu dabīgā barība. Tomēr zirgu, tauru un sumbru apciemošanā uzzināju arī ko pavisam jaunu. Riesta bedres! Apmēram dienu dzīvoju pārliecībā, ka zvēriem riesta bedres ir apmēram tas pats, kas cilvēkiem kāzu gulta. Tā domāju, līdz atģidos, ka dzīvniekiem nekāda gulta nav vajadzīga, jo viņi pārošanās funkciju pilda, kājās stāvot. Tā nu sāku domāt, kas tā riesta bedre ir. Izrādās, tā ir vieta, kurā vīrišķais īpatnis atpūšas. Aktīvas riestošanas starplaikos tas vārtās zemē un mētājas ar dubļiem. Tā arī tiek izkašņātas šīs bedres ar tik skanīgo un intriģējošo nosaukumu.

Niedru barikādes

Ir dzirdēts, ka viss plūst un mainās. Tas attiecas arī uz šķidrumiem. Piemēram, ja glāzē ieplūst vīns, tā kļūst pilna. Bet, ja šis vīns tālāk ieplūst mutē, mainās tās īpašnieks – viņš kļūst pilns. Uz šo procesu var paskatīties arī no otras puses – kaut kas mainās, ja plūst. Tieši tā ir arī Papes ezerā – ja ūdens var brīvi plūst, notiek ūdens apmaiņa un skābeklis var sasniegt jebko. Bet, ja ezers aizaug ar niedrēm, nekāda dižā plūšana vairs nenotiek. Papes ezers aizaug ļoti ņipri, tāpēc ūdens nevar pārvietoties.

Visu rakstu par Elīnas Kolātes ceļojumu uz Papi lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!