Cep, kamēr mīksts

Cilvēki bauda maltītes ar visām maņām, arī acīm, ir pārliecināta ēdienu stiliste Linda Vilmansone-Virbule. Šī profesija Latvijā ir vēl jauna, tāpēc viņai nereti nākas sastapties ar jautājumu par to, vai tad tiešām nevar dabūt īstu darbu. Taču arods ir pavisam reāls, turklāt pietiekami pieprasīts, lai ar to spētu sevi nodrošināt arī finansiāli.

Daudziem Linda šodien ir pazīstama kā viena no televīzijas raidījuma Gatavo 3 vadītājām un žurnāla Pie Galda veidotājām, taču vien retais zina, ka savulaik viņa pārtikusi teju tikai no makaroniem – nekas cits vienkārši negaršoja.

"Man patika mans iepriekšējais darbs, taču vienā brīdī konstatēju, ka viss, kas saistīts ar ēdienu, mani interesē daudz vairāk. Daudz nedomājot, nolēmu, ka ir jādara tas, kas patīk, un uzrakstīju atlūgumu," profesijas maiņu atceras Linda. Tolaik viņa zinājusi vien to, ka grib strādāt ar ēdienu, arī skaistas bildes patikušas, taču konkrēta priekšstata vai shēmas, kā lietas attīstīsies, nebija. "Pirms uzrakstīju atlūgumu, pieteicos kādā kafejnīcā par pavāri. Tiklīdz viņi pateica, lai nāku uz interviju un ka, visticamāk, paņems, uzrakstīju atlūgumu. Tā bija tāda neliela drošības sajūta, ka vismaz kaut kas mazliet man būs vietā, lai gan ne tik nodrošināti kā iepriekš," stāsta jaunā sieviete.

Viss gan negāja, kā plānots: darba pārrunās Lindai pateica, ka viņa nav virtuves cilvēks, kurš varēs no rīta līdz vakaram gatavot, taču gluži bez darba viņa nepalika, jo ar to pašu uzņēmumu izveidoja citu sadarbības formu – nolēma kopīgi organizēt pasākumus.

"Kādu laiku tur padarbojos, tad man paveicās, ka mani uzrunāja, vai varu palīdzēt žurnāla Pie Galda tapšanā. Īsti nezinot, uz ko parakstos, uzreiz piekritu. Šis piedāvājums patiesībā bija ļoti labs, tur bija viss, kas man patīk, – gan ēdiens, gan skaistas bildes," Linda atklāj turpmākos savas dzīves pavērsienus.

Paralēli šim darbam viņa kādā ballītē satikusi draugu, kurš ir operators, un abi sarunas gaitā nonākuši pie idejas uzfilmēt pāris recepšu. "Man nepatīk sarežģīt receptes. Kad Reinis man jautāja, cik ilgi jācep gaļa, teicu – cep, kamēr mīksts. Viņš tā arī ierakstīja titros un ielika bildi ar šo tekstu tviterī. Kāds tad jokojot pajautāja – tas būs arī raidījuma nosaukums? Un mēs nospriedām – kāpēc ne? Kad palaidām pirmo sēriju, Reinis man vakarā zvanīja un jautāja: "Tu redzēji? Jau tūkstoš cilvēku noskatījušies." Nāca ļoti labas atsauksmes, un sapratām, ka varam to paturpināt," īsraidījuma Cep kamēr mīksts pirmsākumus atceras Linda.

Ar šo raidījumu filmēšanās pieredze nenoslēdzās, vēlāk Pie Galda komanda nolēma, ka vēlas veidot raidījumu jau plašākai publikai televīzijā, ne tikai internetā: "Mums tas nāca tā viegli, lai gan bijām pionieri tai visā. Gribējām taisīt raidījumu, bet, kā to izdarīt, bija tikai nojausma. Taču uztaisījām, daudziem patika, un tas izvērtās vairākās sezonās."

Linda sarunas gaitā vairākkārt saka, ka aiziet no iepriekšējā darba bija viņas mūža labākais lēmums, jo pašreizējais arods viņai ļoti patīk. Neiztiekot gan arī bez stresa, jo, tā kā laiku plāno viņa pati, ne vienmēr sanāk zināt, kā izvērsīsies, piemēram, nākamā nedēļa. Bet interesanti gan esot vienmēr.

Lai gan šodien ar ēdienu Linda ir uz tu, savulaik tas šķita visai neticami. Bērnībā viņai garšojuši vien makaroni: "Man bija lietas, kas man garšo, un neko citu nemēģināju. Ļoti ilgi, piemēram, nebiju pagaršojusi gurķus un tomātus, jo likās, ka negaršos. Kad man bija kādi septiņi gadi, mamma saprata, ka tā nevar turpināt – ēst tikai makaronus nav pārāk veselīgi. Tad viņa, noteikti domādama, ka atteikšos, teica – nevar visu laiku ģimenei likt ēst makaronus, ja gribu tos, tad jāiemācās būs pašai gatavot. Es atbildēju – iemāci! Skaidrs, ka sākumā gadījās neizvārīt vai pārvārīt, bet visai drīz pati mācēju sev pagatavot makaronus, ar laiku tos apaudzējot ar dažādām piedevām un mērcēm."

Gadu gaitā uzkrātās receptes nu arīdzan atrodamas Lindas izdotajā grāmatā Visas vakariņas. "Tā nav grāmata, kurā iemācīties pavārmākslas augstāko pilotāžu. Tur apkopotas vienkāršas un interesantas receptes, kas var būt kā ideju bāze katra personīgajiem eksperimentiem. Grāmatā var atrast iedvesmu un atbildes uz ikdienas jautājumu – kas būs vakariņās?" saka tās autore.

Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 15. - 21. septembra numurā!