Šoreiz SestDienas lapās uz aizejošo gadu paskatījāmies mazliet neierastāk – ar vieglu ironiju. Bet kā jūs zīmētu savas privātā gada ainiņas? Ko izceltu no lielajiem notikumiem? Kā iedalītu satiktos cilvēkus – "mazajos" un "lielajos" vai varbūt "laimīgajos"? Kas jums šogad bijis svarīgāks – kopīga klusēšana vai sarunas? Kādā krāsā, ar kādu smaržu un garšu, ar kādu skaņu vai notikumu jums asociējas šis gads, aizplūdušais laiks, vietas, lietas un satiktie cilvēki? Tas paskrējis ātri vai vilcies lēni?
Valsts prezidentam Egilam Levitam, stājoties amatā, šogad aizrādīja, ka zvērestā "sirds" ir lieka – nudien, kam gan vajag sirdsapziņu, ja pietiek tikai ar apziņu? Bet ja nu tomēr ar pliku apziņu nepietiek? Varbūt tieši sirds ir tā, kuras visvairāk pietrūkst? Sevišķi tad, kad galva rada troksni, kam bez īpašas centības nemaz tik viegli nevar tikt cauri.
Tāpēc šajā svētku laikā vajag to visu. Gan klusuma spēku un trauslumu, gan domu troksni un sarunu dzīvību, gan vajadzību pēc tradīcijām un to laušanas. Gan saudzīgu izturēšanos pret pasauli un vidi, kurā dzīvojam, gan uzdrīkstēšanos un iedvesmu, kas patiesībā slēpjas katrā no mums – varbūt līdz šim pietrūcis tikai īstā piemēra, lai to ieraudzītu un liktu lietā.
Galu galā jāpiekrīt Mārai Mellēnai, ka "svētkus var izdziedāt, izdancot, izrunāt, sajust ar visām maņām un caur ļoti dažādiem pašizpausmes laukiem". Ziemassvētki un gadumija ir īstais laiks, kad par visu savu varēšanu vajag atcerēties un likt to lietā, lai radītu svētkus šeit un tagad, sev un citiem. Kad tā īsti un līdz galam sajust gan došanas, gan saņemšanas prieku, kad ļauties visam labajam, ko gribas dot tālāk vai, tieši otrādi, – paturēt sevī sargājot un kopjot. Galvenais – nepazaudēt sirdi.
Lai patiešām priecīgi un skaisti svētki!
Šīs SestDienas, 20. decembra. – 2. janvāra, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Tukšumu atstāt nevajag. Par klusuma garšu, to, kāpēc arī dzērves teritoriju vajag cienīt un kā no šokolādes nonākt līdz dzīves algoritmiem, sarunājas Elijas nama saimniece Inga Rubene un literatūrists Gustavs Terzens.
POLITIKA. Elites līdztautietis ar savu rokrakstu. Janvāra sākumā apritēs tieši pusgads, kopš Latvijas Valsts prezidenta amatā ir Egils Levits. Viņš radījis darbīga un intelektuāla prezidenta iespaidu, taču netrūkst arī viņam veltītas kritikas.
TUVPLĀNĀ. Zviedra "laimīgie cilvēki". Režisora un operatora Ivara Zviedra attiecībās ar filmu varoņiem ir kas atbruņojoši cieņpilns. Apbrīnojami ražīgais dokumentālists pats to dēvē par patiesu interesi par cilvēku.
PIEREDZE. Nevis "padarboties", bet pelnīt. Ir jau ierasts, ka uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu, un sociālās uzņēmējdarbības gadījumā svarīgi ir arī risināt kādu sasāpējušu problēmu. Taču varbūt ir iespējams, ka galvenā vērtība slēpjas uzņēmuma stāstā – kāpēc kaut ko vispār var izdarīt? Natālijas Jermolajevas – Owa Fashion un Print Art īpašnieces – uzņēmējdarbības pieredze ir tieši par to.
PASAULĒ. Vai Ziemassvētku vecītis noslīks? Svētku laiks izrādījies īstais brīdis, lai atkal no mazliet cita rakursa paskatītos uz klimata pārmaiņām – to rezultātā reģionā ap Ziemeļpolu, kur dzīvojot īstais Ziemassvētku vecītis, gaiss uzsilst straujāk nekā citviet un dramatiski samazinās ledus un sniega sega.
GADA KOMENTĀRS. Viena tīne x 1 000 000. Kas šogad bija pāri visam un vissvarīgākais? Un kurš saucams par gada cilvēku laikmetā, kad kaut uz īsu brīdi par slavenību var kļūt patiešām jebkurš?
GADA NOTIKUMU APSKATS.
TRADĪCIJAS. Kārtainie Ziemassvētki. Folkloriste, filozofe Māra Mellēna par Ziemassvētku garšu, smaržu un tradīcijām, ar kurām palīdzam saulei pagriezties uz gaismas pusi.
CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Ar Bētlemes zvaigzni un kaimiņa galvaskausu. Nekādu sari un jogu – viena no Indijas vismazākajām provincēm Nāgālenda ir mājvieta sešpadsmit nagu ciltīm, kas vēl mūsdienās pārsteidz ar tuvību senajiem rituāliem. Te "ēdams ir pilnīgi viss, izņemot cilvēku", tāpēc nomedīto kaimiņu galvaskausi tika sprausti uz mieta pašu ciema auglības veicināšanai. Bērnu arī tagad Nāgālendas laukos ir daudz, bet bijušie galvaskausu mednieki tikai piecdesmit gadu atteikušies no šīs nodarbes, masveidīgi kļuvuši par baptistiem un pagāniskos rituālus turpina veikt ar priestera svētību.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA SVĒTKIEM, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
Dostojevskis