Ar Latgali mani saista ļoti īpašas attiecības, arī tai pusē notiekošo uztveru ļoti personīgi, un tādēļ nu nekādi SestDienā nebija iespējams palaist garām Latgales vēstniecības Gors apaļo jubileju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, manuprāt, tā iezīmē ļoti būtisku pagriezienu reģiona attīstībā – līdz ar koncertzāles atvēršanu pēkšņi daudziem radās iemesls iepazīties ne tikai ar šo pilsētu un tās apkārtni, bet uz visu reģionu paskatīties pavisam citādi, nekā garus gadus pierasts.
Man pirmā sastapšanās ar Latgales Garu jeb Goru, kā tas saucams oficiāli, bija vēl pirms tā pabeigšanas. Toreiz devos veidot sižetu un atceros daudzās ekspertu un pat kultūras profesionāļu bažas – vai tiešām viss izdosies? Pēc tam, šo desmit gadu laikā, esmu tur piedzīvojusi nu jau neskaitāmas, ļoti sirsnīgas un skaistas mūzikas un mākslas satikšanās. Vēl vairāk – gribētos teikt, ka lepnais nosaukums sevi ir attaisnojis. Gors tik tiešām ir kļuvis par Latgales gara iemiesotāju.
"Tagad nu diskutējam, kāda ir cilvēku patriotiskā nostāja, kāda ir piederība Latvijai un Latvijas kultūrtelpai... Bet no kurienes tas viss nāk? (..) Tas nāk no ikdienas kultūras patēriņa: no mūzikas, literatūras, mākslas. Par to visu laiku kaut kā aizmirst. Nevajag būt ārkārtīgi gudram cilvēkam, lai saprastu, ka, lai izcnīcinātu valsti, iznīcina kultūru. Ja gribi stiprināt valsti, stiprini kultūru! Šobrīd notiekošās politiskās peripetijas un nejēdzības to nestiprina. Viens ministrs nesen izteicās, ka Latgale ir pilna ar Luhanskām un Doneckām. Bet ko jūs darīsiet, lai mums palīdzētu tādiem nebūt? Tas jādara caur kultūru!" sarunā ar SestDienu saka Gora vadītāja Diāna Zirniņa. Nešaubos, ka viņa izēdusi ne vienu vien pudu sāls, atkal un atkal no jauna pierādot, cik nozīmīgi ir veidot augsta līmeņa kultūrtelpu ne tikai Rīgā. Un jautājums jau nav tikai par nacionālo integrāciju – kultūra veido, aizskar un ļauj augt daudz plašākā nozīmē. Bez tās nebūs arī patriotisma, nebūs stipru ģimeņu un visu citu stūrakmeņu, kurus tik bieži piesauc politiķi, bet nez kā tikpat bieži aizmirst, kad runa par atbalstu un konkrētiem budžeta līdzekļiem.
Nē, negribas likt blakus stāstus par Ukrainas bērniem, kas dažādos veidos tiek aizvesti uz Krieviju, lai tur tos "pāraudzinātu pareizajā mīlestībā". Pārāk daudz sāpīgu augoņu kopš pērnā gada 24. februāra ir plīsuši un asiņojuši. Taču te nu mēs esam – blakus karam, kas tik ātri vis nebeigsies. Iespējams, visstiprākais ierocis mūsu rokās patlaban ir tieši kultūra. Kultūra un tā spēcīgā vilkme būt savā zemē, savā novadā un valstī. Un viss pragmatiskais patiesībā paliek otrajā plānā, lai kā kādam negribētos apgalvot pretējo.
Šīs nedēļas, 19.-25. maija numurā, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Varēju tikai iegūt un darīt
Latgales vēstniecības Gors vadītāja Diāna Zirniņa par kultūras lomu integrācijā, Latgales nepamatotu apvainošanu un gandarījumu būt celmlauzim
PASAULĒ. Eiropa uz militārām sliedēm
Eiropas Savienības valstis Krievijas iebrukuma Ukrainā un kopējās globālās ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ ne tikai palielina aizsardzības izdevumus, bet arī spriež par ieguldījumiem militārajā rūpniecībā. Taču, ja izdevumu palielināšana ir būtībā jau izlemts jautājums, tad Eiropas militārās rūpniecības nākotne nebūt vēl nav tik skaidra
FOKUSĀ. Ukrainas bērni Krievijā
Izklaides braucieni, adopcija un dažāda veida "pāraudzināšanas nometnes", tostarp veidojot "jauno cīnītāju" armiju Krievijā – tik dažādi ir no Ukrainas aizvesto tūkstošu bērnu ceļi agresorvalsts plašumos
TĒMA. Sparģelis – delikatese arī latviešu galdā
Sparģeļi ir vieni no pirmajiem pavasara dārzeņiem, kuru ražas laiku gardēži gaida ar nepacietību. Protams, lielveikalu plauktos šie dārzeņi pieejami visu gadu, taču garša, tekstūra un vērtīgo vielu daudzums ir nesalīdzināmi bagātīgāks svaigi grieztos, sezonālos un vietējos sparģeļos. To audzēšana Latvijā kļūst arvien populārāka gluži tāpat kā to vieta labāko restorānu pavasara sezonas ēdienkartēs
IZPĒTĪTS. Melodija, ritms vai skaņas augstums?
Dažādas valodas sniedz cilvēkiem atšķirīgas priekšrocības mūzikas uztveršanā
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.