Viena atrāva emociju mezglu, nākamā bija vienkārši skaista, trešā raisīja ilgākas pārdomas, bet ceturtā burtiski iededzināja prātā ikonisku ļaunuma tēlu kustībā, neļaujot vēl ilgi pēc tam attapties. Bet secinājums pēc visām ir viens: man bez šiem mākslas darbu nospiedumiem domās un sajūtās kaut kā trūktu. Ja ilgāk to nav, rodas pat tāda kā tukšuma sajūta, kuru nekā citādi – ne veselīgiem ēšanas paradumiem vai vingrojumiem rīta gaismā, ne ilgām darba stundām vai sirsnīgām sarunām kafejnīcās – aizstāt nevar.
Varbūt tāpēc arī gan mūziķu mūžīgo cīņu par koncertzāli, gan spēlmaņu grūtības ar teātra ēku rekonstrukciju, kas šobrīd tik aktuālas Valmierā un Rīgā, uztveru tā drusku personīgi: galu galā arī par maniem samaksātajiem nodokļiem tās top, arī man tās apmeklēt ir sava daļa tiesību, arī man – ne tikai teātra ļaudīm – bez tām ir grūtāk dzīvot.
"Būvniecības problēmas rodas no tā, ka ierēdņi vadās pēc likuma burta un neskatās kontekstu. It kā viss pēc papīriem ir pareizi. VNĪ ir ļoti daudz juristu, kas visam iet cauri un to, kas ir drusciņ pa labi vai pa kreisi, tūlīt apstādina likuma vārdā. Bet, ja iepirkums tiek atcelts un pēc tam izsludināts vēl un vēlreiz, tas noteikti ir dārgāks, jo pagājis laiks, un tā ir nodokļu maksātāju nauda," par grubuļaino un ieilgušo sava teātra rekonstrukcijas gaitu sarunā ar SestDienu šonedēļ saka Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Ašeradena.
Protams, ne jau tikai ierēdņi pie visa vainīgi. Tāpat ir, piemēram, "pēdējā tukšā reisa problēma", kas, šķiet, aktuāls jautājums ne tikai teātriem, bet visam, kas joprojām dzīvs un aktīvs ārpus Rīgas. Par to tiešām gribas parunāt plašāk, jo atliek tikai izbraukt laukā no galvaspilsētas, lai atklātos – nē, nevis cita, bet interesanta un nezināmiem pagriezieniem pilna pasaule gan.
Tā, piemēram, vai zinājāt, ka Subate, lūk, varētu pretendēt teju uz "jaunās Kuldīgas" godu? Nudien visiem hipsteriem pēdējais laiks uz turieni aizbraukt, lai apskatītu un varbūt pirmo reizi iepazītu tāda veida koka arhitektūru. Un, kas zina, – kamēr namiņi vēl nav atjaunoti, pie kāda no tiem arī tiktu, sapni par attālināto darbu un vienlaikus savu paksi mazpilsētas skaistumā iedzīvinot realitātē. Varbūt vēl pēc pārdesmit gadiem tā būs jau pavisam citāda vieta, kur jau pieminēto "tukšā reisa problēmu" vietējie būs atrisinājuši ar saviem helikopteriem, bet īpašumu tīkotāji stāvēs rindā.
Evita Ašeradena cita starpā vēl atzīst – mēdz būt arī tā, ka teātrim kādu laiku mākslinieciski neiet, bet tajā kaut kas nobriest: "Ir kādi iekšēji procesi, kuri ir jāpārdzīvo. Tad no malas ir vienkārši jāpaklusē un jāpavēro, izdīgs tā sēkliņa vai ne." Viņas teiktajam gribas pievienoties, arī runājot par citām jomām. Tā taču ir tik bieži, vai ne? Tad laikam svarīgākais, lai mums pietiek pacietības to uzziedēšanu sagaidīt.
Šīs nedēļas, 10.-16. februāra, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Zaudētais laiks ir dārgāks par naudu
Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Ašeradena par laimi kurtuvē, nežēlīgu rakstītgribu un par ieilgušo remontu aktieru dzemdību namā
PASAULĒ. Postošās zemestrīces un to pēcgrūdieni
Turciju un Sīriju vienu pēc otras piemeklējušas stipras zemestrīces, kuru upuru skaits, saskaņā ar pesimistiskākajām aplēsēm, pārsniegs pat 20 tūkstošus cilvēku, bet ekonomiskie zaudējumi sniegsies miljardu desmitos. Turklāt šīs katastrofas jau kļuvušas par nozīmīgu faktoru arī lielajā ģeopolitikā
PRIEKŠĀ. 1700 brīvprātīgie līdz 82 gadu vecumam
Tikko noslēgusies brīvprātīgo pieteikšanās šā gada Dziesmu svētkiem, un svētku rīkotāji atzīst – cilvēku interese bijusi īpaši liela. Stāstot arī par citām aktualitātēm svētku organizēšanā, Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Daina Markova sola – lai gan dziedāšanai kopkorī, visticamāk, laika nepietiks, tautas tērpu svētku laikā viņa uzvilks gan, turklāt – pašas darinātu
MANTOJUMS. Koka māju oāze Leišmalītē
Katrai mazpilsētai ir savs smeķis. Tāds ir arī Subatei, un ne velti tās vecpilsēta ar mazajām vienstāvu koka mājiņām un šaurām līkloču ieliņām iekļauta valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu sarakstā. Lai mudinātu saglabāt vēsturisko mantojumu, šogad pirmo reizi tiks pasniegta pilsētas koka arhitektūras balva Goda zīme. Tas paredzēts kā simbolisks žests, bet subatieši cer, ka vēsturisko ēku atjaunošanā tas iegūs arī taustāmu veidolu kā pašvaldības līdzfinansējums
LAIKA MAŠĪNA. Un tomēr tā griežas...
Pirms 390 gadiem itāļu zinātnieks Galileo Galilejs pēc pāvesta Urbāna VIII rīkojuma ieradās Romā, lai stātos Svētās inkvizīcijas priekšā. Lai izvairītos no bargāka soda, viņam nācās atteikties no paustā atbalsta heliocentriskajam Saules sistēmas uzbūves modelim, kas Romas katoļu baznīcas ieskatā bija pretrunā ar Bībelē rakstīto un tādēļ vērtējams kā ķecerība
TĒMA. Cepelīnu čujs
Lietuviešu virtuves lepnums cepelīni, nevienam nemanot, kļuvuši par gana populāru ēdienu arī Latvijā. Tiesa, latvieši tos drīzāk pasūtīs, nevis gatavos paši. SestDiena meklē skaidrojumu, kas šajā ēdienā tik sarežģīts un kāpēc tie tomēr veiksmīgi iegūluši arī mūsu ēdienkartē
IZPĒTĪTS. Piens padara kafiju veselīgāku
Zinātnieki jaunākajos pētījumos nonākuši pie secinājuma, ka pienā esošās aminoskābes pastiprina kafijas antioksidantu cīņu pret iekaisumiem
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.