Vidēja jāņa bērziņa Dziesmu svētki

Tomēr, par spīti vispārējam "vidējo jāņu bērziņu" rūgtuma paudumam par nedabūtām biļetēm un stundām, kas pavadītas, meditējot pie ekrāna ar svētku "jauno logo" uz tā, man gribētos to pavērst pavisam citā virzienā. Sak, varbūt tā vietā, lai zīmētu sazvērestības teorijas par kārtējiem uzbrukumiem "no ārpuses", nākamreiz – jā, nākamreiz gan! – saņemtos meklēt starptautisku biļešu izplatītāju, kas lielo tautas interesi spētu „pavilkt” ne tikai mentāli, bet arī virtuāli, un domātu par jaunu (nez – varbūt lidojošu?) skatītāju balkonu izbūvi Mežaparka estrādē, ir pienā­cis laiks Dziesmu un deju svētkus padarīt par to, kas tie no sākta gala bijuši… par tautas svētkiem! Proti, bezmaksas svētkiem. Vai, meklējot un izstrādājot sistēmas, kā apkarot rindu apgājē­jus, neiztērējam vairāk, nekā ļaujot svētkos, kuros uzstājas tauta (lai cik abstrakts lielums tas arī varētu likties), tiešām piedalīties katram, kas to vēlas? Nez kāpēc liekas – ja nebūtu lielās biļešu ažiotāžas, uz svētkiem tiktu visi gribētāji un, ja arī kādam nāktos palikt bez vietas uz soliem un iekārtoties uz paša sedziņas pie žoga, nekādu lielo kurnēšanu tas neradītu.

Ideju par bezmaksas svētkiem atbalsta arī viens no to šā gada radošās komandas – režisors Elmārs Seņkovs. "Svarīgākais jautājums – vai mēs visi labi pavadīsim laiku un nebūsim noguruši no svētkiem, tiem vēl nesākoties?" viņš vēl piebilst, runājot par simtgadi kopumā, un vienlaikus aicina šajā gadā stiprināt savas ģimenes saites, nebūt tik lieliem individuālis­tiem, un, jā, arī brīdina par ļoti lielām nacionālām paģirām nākamgad – pēcsvētkos.

Un kaut kā par tām paģirām tiešām nav nekādu šaubu. Kāpēc tik skeptiski? Pieredze. Redz, kaut vai tās pašas "kuģklēti­ņu" mājas ir labs piemērs. Izceļas skandāls, visi sašutuši, likum­devēji sparīgi gatavi risināt likuma robus, bet beigu beigās – ga­di pagājuši, bet visas "klētiņas" un "kuģi" stāv, kā stāvējuši. Un tas tikai tāds – viens piemērs.

Taču laikam jau galvenais – pārvarēt sevī tās vidējā jāņa bērziņa trīsdesmitgadnieka bailes, ka viss iespējamais jau sasniegts un tālāk dzīvei vairs nav kur attīstīties. Pārmaiņas vienmēr ir iespējamas. Un, ja pat vaļi tās spēj pieņemt un pārvarēt, tad arī jānim bērziņam vidējam nevajadzētu bezgalīgi baidīties. Labāk jau tad kaut vai dārzkopībai pievērsties – pava­saris taču nāk, un ar vai bez Dziesmu svētku biļetēm ķešā pirmie redīsi pavisam noteikti atkal būs visgaršīgākie pasaulē, ja no savas dobes.

Žurnāla SestDiena 9. – 15. marta, numurā lasiet:

SestDienas SALONS. Pārāk pieklājīgs. Realitāte ir ieguvusi politiskas skatuves apveidus, bet nacionālās vērtības pieprasa pārvērtēšanu, ir pārliecināts režisors Elmārs Seņkovs.

TĒMA. "Klētiņu" un "kuģu" mājas. Kāpēc gan apslāpēt kaislību pēc mājas kāpās? Nesen uzvirmojušais skandāls par mājas-kuģa celtniecību Pāvilostā liek ne tikai meklēt risinājumus, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos, bet arī atcerēties reizes, kad piekraste jau apbūvēta iepriekš un tam pievērsta plaša sabiedrības uzmanība. Kas noticis ar tolaik skandalozajām būvēm, un vai izdevies panākt to nojaukšanu?

PASAULĒ. Netikumīgie labdari. Starptautisko humānās palīdzības sektoru ir satricinājušas apsūdzības seksuālos pārkāpumos pret cilvēkiem, kuri cieš no nabadzības, kara un dabas katastrofām.

FOKUSĀ. Nerunāt jauno vietā. Medijpratība, kas sevī iekļauj gan prasmes patērēt un radīt ziņu saturu, gan pilsonisko aktivitāti, dažkārt tiek minēta kā risinājums teju visām mūsdienu nedienām. Sen neviens arī vairs nestrīdas, ka gudra mediju izmantošana jāmāca jau skolas solā. Tomēr pētījumi atklāj, ka nereti priekšstati par jauniešu paradumiem internetā ir greizi un līdz ar to arī labi domātie padomi savu mērķi nesasniedz.

TUVPLĀNĀ. Rūmnieka rakstienkstāsti. Valdis Rūmnieks par kāpšanu Murjānī, Lilitas Bērziņas maldu ceļiem un citām dēkām 60.–70. gadu kulturālajā sabiedrībā.

DIENASGRĀMATA. Pie mums tā ne. Ko īsti nozīmē "menedžēt" un "menedžeri", kā audzināt pacietību pārvietojoties, kas liek atcerēties visus vārdus, par kuriem Latvijā, šķiet, bija aizmirsts kopš deviņdesmitajiem, un kā beidzot sagaidīt savu iespēju pašiņam ar medaļu… Latvijas brīvprātīgie olimpisko spēļu norises vietā savu darbu turpina – nu jau gaidot paralimpiešu startus.

ZAĻUMOS. Mostas dārzkopja gēns. Strauji tuvojas pavasaris, varbūt taisni šogad vērts pamēģināt kaut ko izaudzēt arī pašam. Cik ātri var tikt pie pirmās ražas, kā pareizi izvēlēties pamatlietas dārzkopības sākšanai kaut vai uz palodzes, galu galā – kas šogad dārzeņu pasaulē būs modē.

CEĻOJUMS. Airēšana iedvesmas avots. Ikvienam reizēm vajadzīgi avoti iedvesmai – tai iedvesmai, bez kuras nevar ne strādāt, ne sasniegt jaunus mērķus, ne īstenot sen lolotu sapni, ne vienkārši saglabāt optimismu un spēju saskatīt skaisto ikdienā. Kur to gūt? Somu atbilde ir nepārprotama – pie ūdeņiem. Pie Baltijas jūras, pie kāda no daudzajiem ezeriem vai gleznainas upes. Kā tieši to gūt? – te gan paveras brīvas interpretācijas iespējas, tostarp iespēja aizceļot līdz Somijas kūrortpilsētai Hanko un tās tuvējiem ciemiem.

Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS,  ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.