Stendzenieks: Mildai fotošopu nevajadzēs

Izbrīns bija tik liels, ka gandrīz garām paslīdēja fakts, ka lielākais darba apjoms 285 000 latu vērtajā kampaņā Dabas likums 1 paredzēts nevis !Mooz, bet otram darba grupas dalībniekam, Komunikācijas aģentūrai.Pirms desmit gadiem Stendzenieks taisīja klipus, kas mudināja referendumā balsot par pievienošanos Eiropas Savienībai, bet tagad atzīstas, ka savulaik gandrīz piekritis taisīt kampaņu arī eiroskeptiķiem. Tomēr nonācis pie secinājuma, ka vairāk velk pie optimistiem, jo viņam labāk patīk veidot, nevis demolēt. Pazinēji salīdzina Stendzenieku ar labu aktieri, kurš uz izrādes (kampaņas) laiku pilnībā iemiesojas tēlā un darbojas ar lielu pārliecību, bet pēc izrādes beigām notīra no sejas grimu un mierīgi dodas mājās, lai gatavotos jaunām lomām. Stendzenieka uzvara eiro ieviešanas konkursā tikai apliecina seno patiesību, ka bez talantīgiem profesionāļiem nevar iztikt neviena vara.Stendzenieks atzīst, ka dažas lomas tomēr negribētu uzņemties, piemēram, viņš nevarētu taisīt kampaņu Saskaņas centram. 87 gadus vecais tēvs, kurš savulaik dienējis leģionā un bija izsūtīts uz Sibīriju, to nesaprastu...Fragments no intervijas ar Ēriku Stendzenieku:**Pirms pusgada pats teici: ja lēmums par eiro ieviešanu ir pieņemts, nav jēgas to reklamēt. Reklamēšana un informēšana ir dažādas lietas. Mūsu uzdevums ir izskaidrot, kā eiro ienākšana mainīs cilvēku dzīvi, kas ir vai nav jādara. Ja neziņas slogs ir nost no pleciem, tu vairs neesi tik ļoti pret, jo tev vairs nav baiļu no nezināmā. Mūsu uzdevums ir informēt, nevis pielīdzināt eiro skaistai sievietei, kas kustas palēninājumā un ir izskaistināta fotošopā. "Par" ir tikai blakusefekts informētībai.Kampaņas mērķos gan ir noteikts, ka jāsasniedz 60% sabiedrības atbalsts. Pašlaik tas, kā rāda SKDS dati, ir tikai 22 procenti. Vai tev ir idejas, kā to palielināt? Protams, citādi jau mēs nebūtu vinnējuši konkursu. Mūsu nostāja bija atklāta un godīga. Pirmkārt, ar varu mīļš nebūsi. Ja mēģināsi paslaucīt zem paklāja neērtos jautājumus, atbalsts tikai mazināsies. Daudziem nav noslēpums, cik niknus jautājumus tviterī pēdējo pāris gadu laikā esmu uzdevis par eiro ieviešanu, Eiropas Savienību un eiro kopumā. Ja reiz šie jautājumi dzīvo manā galvā, ir skaidrs, ka tie dzīvo arī lielas sabiedrības daļas galvā. Uz tiem vajag atbildēt, nevis smaidīt un izlikties, ka gan jau būs labi. Viens no kampaņas stūrakmeņiem būs atbildes uz šiem jautājumiem.Vai būs viegli atbildēt? Cilvēki jau redz, ka Eiropas Savienībā un eirozonā ir daudz problēmu. Daži slaveni ekonomisti pat teikuši, ka stāties eirozonā ir kā skriet iekšā degošā mājā.   Ar gadiem kategoriskums iet mazumā. Kad Latvija sāka visu pa galvu, pa kaklu nežēlīgi griezt un atteicās devalvēt latu, man arī likās, ka viss sagāzīsies. Ar baudu lasīju Pola Krugmana apskatu par to, kādas ziepes Latvijai draud, un klapēju ar dūri pa galdu: "Tieši tā, precīzi manas domas!" Bet pagāja kāds laiks, un skatos — nē, tā vis gluži nav, izrādās, esam spējīgi lielākiem pārbaudījumiem, nekā sākumā bija licies... Ekonomika nu reiz ir tā lieta, kur izteikt prognozes ir ļoti populāri, bet diemžēl bezjēdzīgi. Ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai, astroloģijai un homeopātijai. Vari atvērt Financial Times un divās lappusēs izlasīt divu respektablāko pasaules ekonomistu un finanšu analītiķu diametrāli pretējas prognozes, no kurām beigās nepiepildās neviena. Kādā valūtā tu glabā savus ietaupījumus? Man nav nekādu ietaupījumu. Tiesa, arī kredītu nav. Man ir pāris uzņēmumu, kas nodrošina manas ikdienas vajadzības. Neko nekrāju, jo īpaši neticu Eiropas pensiju sistēmai. Man ir pirms desmit gadiem noslēgts trešā līmeņa pensiju līgums, un šobrīd tur ir uzkrāts tieši tik, cik esmu iemaksājis - it kā cūciņā būtu licis. Paņemam nost inflāciju - mīnus 20 procentu... Šīs Eiropas pensiju sistēmas problēmas sevī slēpj neparedzamus strāvojumus. Kas notiks, kad francūži un vācieši atklās, ka viņi pensijas vecumā tomēr nebrauks ar to baltu kuģi apkārt pasaulei, fotografējot un ēdot austeres dažādos kontinentos? Tas viņiem būs šoks.Tev pašam šī uzvara konkursā nebija pārsteigums? Tagad pie varas ir tie politiskie spēki, kuru pretiniekus savulaik atbalstīji.Ja sāk cilāt šo tēmu, tad uzsprāgst galva. No vienas puses, tā kā es tik daudz esmu kritizējis Dombrovski, gaišos spēkus un tiesiskuma koalīciju, tad, ja šim konkursam būtu kaut mazākā politiskā nokrāsa, man būtu jābūt pašam pēdējam sarakstā. No otras puses, Šlesers jau arī ir par eiro.Tu varētu atkal taisīt kampaņu Šleseram, ja viņš atgrieztos politikā?  Kampaņu varu taisīt produktam, kuru zinu. Man pašlaik nav zināmi Šlesera nodomi. Šobrīd es viņu mēģinātu atrunāt no iešanas politikā - tur nav pieprasījuma pēc "alfa tēviņiem".Vai Repše nav "alfa tēviņš"?Viņš ir ārpus alfabēta. Ar interesi skatos, kas tur notiks. Man šķiet, ka viņi ir izšāvuši krietni par ātru, un pagaidām īsti neredzu personības, kas to visu varētu pavilkt. Mārtiņš Bondars ir smuks, iznesīgs un galants, bet, domāju, pie pirmās sviluma smakas viņš pazudīs kā iluzionistu šovā: nupat vēl te bija, vairs nav. Repše? Viss jau tajās reklāmās ir pareizi, tikai ar piebildi: "Bet ko tu pats darīji tos piecpadsmit gadus, kad no tevis daudz kas bija atkarīgs?" Tad ir uzņēmēji... Šis formāts man ir ārkārtīgi labi pazīstams: uzņēmēji pie viena galda, Par labu Latviju!. Bet, ja man jāsalīdzina to uzņēmēju un šo uzņēmēju spektrs, tad jāsaka, tā grupiņa, manuprāt, bija kvalitatīvāka. Piekrītu, vajadzētu būt partijai, vērstai uz attīstību, kas apvieno uzņēmējus, cilvēkus, kas spējīgi upurēt bandinieku uzvaras vārdā. Ir tādi uzņēmēji, piemēram, Normunds Bergs, Jānis Ošlejs. Nu, bet ja tur ir Belokoņs, Berķis, Stepanovs, Vaitaitis... Tie ir tie gaišie oligarhi? Visu interviju ar Ēriku Stendzenieku lasiet Sestdienā!**