Jauna mācību gada tuvošanās kādai pārlieku centīgai mammai vai tētim var šķist kā atgriešanās skolas solā. Būs jādodas uz vecāku sapulcēm un jāpalīdz atvasēm mācībās. Par otrās daļas nepieciešamību gan zinātnieki šaubās. Nevar noliegt, ka kopīga laika pavadīšana pie grāmatām var stiprināt bērnu un vecāku emocionālo saikni un varbūt pat palīdzēt atrast kopīgas intereses, taču uz sekmēm tas būtisku iespaidu neatstāj.
Šāds paziņojums vecākiem varētu šķist neticams, jo viņu uzraudzībā bērni ir spiesti pareizi izpildīt mājas darbus un, iespējams, pat labāk aptver mācību vielu. Taču tas vēl nenozīmē, ka tādēļ viņi citos uzdevumos saņem labākas atzīmes. Jo īpaši tad, ja vecāku iesaiste ir neregulāra un formāla.
Tieši to apliecina Lielbritānijas skolās veikts pētījums, kurā tika analizētas vairāk nekā 8000 sākumskolas audzēkņu atzīmes.
SVARĪGA MĀCĪBU KVALITĀTE
Mančestras universitātes pētniece Liņa Dina pievērsās 7–11 gadu vecu bērnu sekmju izanalizēšanai tādos mācību priekšmetos kā matemātika, māksla un mūzika. Viņa noskaidroja, ka pat tajās ģimenēs, kur vecāki daudz laika velta bērnu mājasdarbu pildīšanai, kopīgai grāmatu lasīšanai un bibliotēkas apmeklējumiem, skolēnu atzīmes ir tikai par dažiem procentpunktiem augstākas nekā klases biedriem, kuru vecāki neiesaistās atvašu mācību procesā. Neko daudz nepalīdz arī kopīgas mūzikas nodarbības vai fiziskas aktivitātes – tās dod pat mazāku pozitīvo pienesumu nekā agra došanās pie miera vakaros.
"Dažādu audzināšanas aktivitāšu ietekme ir daudz mazāk nozīmīga nekā ģimenes sociālais statuss, ienākumu un izglītības līmenis," Lielbritānijas socioloģijas asociācijas ikgadējā konferencē Mančestrā uzsvēra Dina, "turklāt ģimenes ienākumiem ir lielāka ietekme uz bērnu sniegumu pamatpriekšmetos nekā radošajos priekšmetos. Vecāku iesaistes audzināšanas aktivitātēs relatīvā maznozīmība var būt saistīta ar faktu, ka bieža palīdzēšana bērniem ne vienmēr nozīmē kvalitatīvu iesaisti."
PROGRESĪVĀKAS METODES
Piemēram, septiņgadnieku grupā bērniem, kuriem vecāki ik dienu palīdz matemātikas apguvē, ir tikai par 1,8 % augstāka iespēja nonākt to audzēkņu grupā, kuru zināšanas skolotāji novērtē virs vidējā līmeņa. Salīdzinājumam, ja bērns nāk no vidējā vai augstākā sociālā slāņa ģimenes, viņa izredzes gūt sekmes virs vidējā līmeņa ir 39%. Un tas ir neraugoties uz pētījumā noskaidroto, ka tieši zemāku sociālo slāņu vecāki savu bērnu mācīšanai velta vairāk laika. Līdzīgus rezultātus uzrāda arī pārējās vecuma grupās veiktā analīze.
Zinātniece sliecas uzskatīt, ka svarīgāks par pašu iesaistīšanos ir veids, kā tas notiek. Proti, visi vecāki var lasīt mazajiem priekšā grāmatu, taču tas vēl nenozīmē, ka bērni ar interesi klausīsies. Vecākiem jāprot ieinteresēt un aizraut bērnus. Pretējā gadījumā sēdēšana blakus mazajiem skolēniem ir tikai laika tērēšana.
"Vidējā un augstākā sociālā slāņa vecāki acīmredzot izmanto progresīvākas izglītošanas metodes, kas var labāk iesaistīt viņu bērnus mācību aktivitātēs un tādējādi palīdzēt agrāk pielāgoties skolas videi. Iespējams, zemāko sociālo slāņu vecāki pievēršas bērnu mācību lietām vien tad, kad viņi saskaras ar mācīšanās grūtībām," pētnieci citē portāls Phys.org.