Vai spējat vārdos aprakstīt kukaiņa dzēliena nodarītās sāpes? Un vai spējat vienas sāpes salīdzināt ar citām? Labi zinot, ka insekta kodums ir nepatīkams, vairākums cilvēku pat nemēģina iedziļināties šajās sajūtās, kur nu vēl labprātīgi ļaut sev iedzelt. Taču entomologs Džastins Šmits tieši to ir darījis, četru desmitgažu laikā sameklējot 78 pasaulē indīgākos kukaiņus un ļaujot tiem sev iedzelt kopumā vairāk nekā tūkstoš reižu, lai aprakstītu katra koduma izraisītās sāpes. Rezultātā tapis Dzēliena sāpju indekss, kurā visi sāpju veidi sašķiroti sešās kategorijās.
Raugoties no mūsu pozīcijām, varam tikai priecāties, ka visi negantākie mošķi dzīvo tālu prom – Centrālajā un Dienvidamerikā. Taču arī mūsu pusē sastopamie kukaiņi vai vismaz to tuvi radinieki pamanījušies iekļūt sāpju indeksā. Un līdz ar pavasari tie ir modušies no miega un aizvien biežāk patrāpās mūsu ceļā.
SĀKĀS AR SKUDRAS KODIENU
Savdabīgajai avantūrai zinātnieks pievērsās jau tālajā 1973. gadā, kad kopā ar sievu zooloģi Debiju Šmitu atgriezās no ekspedīcijas ASV Džordžijas štatā. Tur pētnieku pāris vāca Pogonomyrmex ģints skudras, un darba procesā abi vairākkārt tika sakosti. Toreiz Debija pasūdzējās, ka viņai sāpējis tik ļoti, it kā "kāds būtu palīdis zem ādas un plēstu muskuļus un saites". Tas bija atklāsmes brīdis Džastinam, jo viņš atskārta, ka vēl neviens nav mēģinājis aprakstīt vārdos un salīdzināt kukaiņu izraisītās sāpes, raksta portāls Atlas Obscura.
Dzīvesbiedri ķērās pie darba, kas rezultējās grāmatā The Sting of the Wild/ Savvaļas dzēliens. Tā izpelnījās atzinību par katram pētītajam kukainim veltītajiem kolorītajiem sāpju aprakstiem. Tā, piemēram, pēc Centrālamerikā mītošās "lodes skudras" Paraponera clavata kodiena Šmits izjuta «tīras, intensīvas, izcilas sāpes. Kā staigāšanu pāri liesmojošām oglēm ar trīs collu naglu papēdī». Turklāt nepatīkamā sajūta saglabājusies visu dienu.
Pētnieki katru dūrienu novērtēja skalā no viens līdz četri, kur lielāks skaitlis nozīmē pamatīgākas sāpes. Lai kategoriju sarakstā pakāptos līmeni uz augšu, kodumam bija jābūt ievērojami stiprākam par iepriekšējo, tādēļ tika piešķirti arī puspunkti.
SEŠAS SĀPJU KATEGORIJAS
Vieninieka līmeņa sāpes tika aprakstītas kā nātres dzēliens, un tādas spēj nodarīt, piemēram, tarakāns. Šo kustoņu indes izsauktā nieze pazūd jau 30 minūšu līdz vienas stundas laikā.
1,5 ballu kodiens piemīt cikādēm, kas ir drīzāk nepatīkams, nevis sāpīgs. Taču, jo vairāk berzē cietušo vietu, jo sliktāk kļūst.
Mums labi zināmās bites saņēma novērtējumu divi. Darba autors to dzēlienu apraksta kā "degošu, kodīgu, bet tādu, ar kuru var diezgan viegli tikt galā". Viņš to tēlaini salīdzina ar cigāra nodzēšanu uz mēles, kas ir sāpīgi, taču diskomforts ir īslaicīgs.
2,5 balles stiprs dzēliens izraisīja apdegumam līdzīgu sajūtu, "it kā būtu trāpījusi eksplodējusi petrolejas lampa". Tāda inde piemīt Dienvidamerikā mītošajai Polybia paulista lapsenei.
Nākamo līmeni pārstāv par govju slepkavām dēvētās kameņlapsenes ar pievilcīgi pūkainu muguru. Pēc to kodiena pirkstā pārņem sajūta, it kā visai rokai būtu uzšļakstījusies verdoša cepamā eļļa.
Atzīmi četri saņēma tikai trīs kukaiņi, kuri spēj izsaukt cilvēkā tādas mokas, it kā viņš "būtu pieķēdēts plūstošas lavas straumē". Tās ir kareivīgās lapsenes Synoeca no Amerikas tropu mežiem, jau pieminētās lodes skudras un arī no tarantulu zirnekļiem pārtiekošās Pepsini lapsenes.