Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ēdiena izšķērdētāji

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Pārliecība
P
Nesaprotu, kāpēc jālūkojas aiz trejdeviņām jūrām? Varētu papētīt Latvijas miskastes pie lielveikaliem. Vai izsalkušie tiek tām klāt, ja augsto cenu dēļ viss nav iztirgots, bet izmests mēslainē? Vai Latvijā nav izsalkušo ???
Taisnība
T
Tādēļ ka idioti kuriem nav pārtikas p*sās kā truši nejutīšos vainīgs. Ja tie domātu tad nevairotos tik aktīvi
Taisnība
T
Tādēļ ka idioti kuriem nav pārtikas p*sās kā truši nejutīšos vainīgs. Ja tie domātu tad nevairotos tik aktīvi
Pravietisnejaukais
P
Svētie raksti satur ļoti daudz Dieva piedraudējumu tautām, kuras dara negantības un pretojas Dieva gribai. Par tām ir minēts, ka viņu teritorijas kļūs par mūžīgu tuksnesi. Lasiet paši Bībeli, man neticiet. Nu, iedomājieteis, ja kādā no vietām, kuras Dievs ir pasludinājis un padarījis par tuksnesi... nāk cilvēki, nāk un grib uzstiept savas idejas un risinājumus... kāds būs rezultāts?
Trollis JT
T
"Pasaules pabarotājiem" ir jāatceras, ka viņi vairo ēdāju skaitu. Un - grauj paši savas valsts ražotāju biznesu.
Vārds
V
te sekmīgi nevairo lol
  • 0
  • 0
zuze
z
Ir arī tā, ka daudziem produktiem tie termiņi salikti tā, lai spiestu cilvēkus pirkt un pirkt. Laukā tiek mesti vēl lietojami pārtikas produkti. Mēs taču nemetam laukā olu, pienu, krējumu, bet vispirms novērtējam tā derīgumu.
!
!
te domāta attieksme pret pārtiku veikalā un mājās
  • 5
  • 0
lucija
l
neesu redzejusi ka anglija miskaste izmet edienu veikals.,bet to ,ka veikala sad tad vareja panemt partiku bez maksas.,ta partika staveja pirms kasem.,
E
E
Kāpēc mums būtu jāmaksā par afrikas lēto seksu
atkal welcomists sludina kreiso pro
a
when President Julius Nyerere of Tanzania announced a radical Marxist program, “many Western aid donors, particularly in Scandinavia, gave enthusiastic backing to this socialist experiment, pouring an estimated $10 billion into Tanzania over 20 years.”19 Swedish economist Sven Rydenfelt wrote: “A decade of socialist agricultural policy had been sufficient to destroy the socioecological system.”20 The World Bank says that from 1965 to 1988 the Tanzanian economy shrank on average 0.5 percent each year and that personal consumption dropped by 43 percent.21 The Marxist regime of Samora Machel in Mozambique similarly destroyed that country’s agricultural output through price controls.22 But that was just one African nation among many that used this policy—all with the same disastrous results. Professor D. Gale Johnson, in testimony before a U.S. House Subcommittee, said that during the 1950s and 1960s per capita African food production remained relatively constant, but dropped dramatically beginning in the 1970s. “The decline in per capita food production was not due to a lack of resources,” said Johnson, “but to many factors that were primarily political in nature.”23 Most of the problems that African nations face today are self-inflicted. Africa is the last major bastion of heavily regulated markets. This has lead to stagnancy and decline. The continent itself is rich in resources, but the incentive to produce has been destroyed by government policies. The West is quite aware of this, but is too timid to do very much about it, and the aid bureaucracy keeps on delivering funds no matter how bad things get. https://fee.org/articles/the-sorry-record-of-foreign-aid-in-africa/
Ieteicamā literatūra
I
https://www.amazon.com/Equality-Third-World-Economic-Delusion/dp/0674259866 "You won't hear this side of the story in the main-stream media"
  • 2
  • 2
nu nu
n
varu pievienot vienu labu linku vāciski: http://www.weltwoche.ch/ausgaben/2013-41/artikel/voelkerwanderung-afrikas-schuld-afrikas-pflicht-die-weltwoche-ausgabe-412013.htmlc.l
  • 2
  • 2
nu nu
n
no var muldēt, ka problēma nav iedzīvotāju skaita pieaugums! āfrikā šobrīd sēž kādi 200 miljoni, kas grib gāzt šurp uz eiropu, jo viņiem nav ko ēst. un pie vainas ir tieši demogrāfiskais sprādziens - magriba valstīs, piemēram, 40 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir septiņkāršojies, un 70% iedzīvotāju ir vecumā zem 30 gadiem. tāpēc jau ir mums tik daudz nelegālo imigrnatu no alžīrijas un marokas. kaut gan melnā āftika neatpaliek ne par matu, nigērijas valsts oficiāli grib lidz 2050 gadam palielināt iedzīvotāju skaitu līdz vienam miljardam un apsteigt ķīnu, tas jau nekas, ka teritorija ir 6x mazāka un resursu knapi pietiek jau esošajiem. tieši to pašu faktiski dara pārējās āfrikas valstis - gana, kenija, nigera, mali utt, utt - iedzīvotāju vairošanās tiek stimulēta no valsts puses, jo pieaugot populācijai, valsts iegūst lielāku ietekmi un var paplašināt to teritoriāli. un tagad mans kautrīgais jautājums - ja cilvēki vairojas kā truši, nav spējīgi normāli ražīgi strādāt, pareizāk sakot, vairums negrib strādāt vispār, kāda mums eiropiešiem daļa gar to, ka šie sprāgst badā? vai mums jājūtas vainīgiem par āfrikas badacietējiem, kuri, neskatoties uz milzīgo nabadzību, katru gadu ģimenē producē pa bērnam?
...
.
Tā jau nu tev lielie koncerni un biznesa magnāti ļaus paēst na haļavu. Jau sen ir aprēķināts, ka izdevīgāk ir turēt augstu cenu un pārdot mazākus daudzumu atlikušo izmetot nekā tirgot par lētāku - visiem pieeajmu cenu un pelnīt uz apjomu. Jāņem vērā arī tas, ka šajā pasaulē ļoti daudziem it sevišķi tā saucamā "biezā gala" patērētājiem jau sen ir smaitāts arī viedoklis un domāšana. Daudzi domā - ja lēts, tātad draņķis, ražotājs vai tirgotājs kaut ko slēpj, kaut kas nav tīrs, konservanti, augu tauki, pesticīdi, uz iepakojuma vieni vienīgi meli... Ja dārgs, tātad arī labs vai vismaz labāks par to kas turpat blakus un lētāks, eko, šmeko, bio, premium...
Pasaulē vēl arvien ir teritorijas,
P
novirzot uz tām lielāku daudzu,mu pārtikas, nabadzības problēma netiek atrisināta, jo automātiski pieaug ēdāju skaits.
Vārds
V
te ir tā ter
  • 0
  • 1
Pingvīns
P
Daudzi produkti lielveikalos RIMI, MAXIMA tiek pārdoti jau nederīgi. Piens, kuram derīguma termiņš ir rītdienas datums, ir ieskābis. Tas pats ir ar aknu pastēti, ielikta pie produktiem ar atlaidi, bet mājās pagaršojot jūtams ka pastēte ir ierūgusi. Gurķiem, tomātiem cena tiek turēta augsta, bet kad gurķi ir savītuši un tomāti sāk pelēt, tikai tad tos pārdod par normālu cenu. Savītušie citroni tiek tirgoti vairāk kā 4 eiro kilogramā! Saldie pipari pavasarī maksāja tikpat cik laba cūkgaļa - 3.5 eiro kilogramā. Maize, kurai uzmetas pelējums otrā dienā pēc iepakojuma maisiņa atvēršanas. Lielveikalu alkatība un cenu diktāts, ko varēja paredzēt pēc mazo veikalu iznīcināšanas, jo rajonā citu pārtikas veikalu nav un vienīgie pieejamie ir šie lielveikali. Augusta mēnesī uzraksts pie kartupeļu plaukta - Jaunie kartupeļi - cena 0.39 eiro, blakus arbūzi - 0.45 eiro kilogramā. No kartupeļiem būsi paēdis, no arbūza ne, tāpēc maksā draudziņ, citur nenopirksi. Poļu āboli no pagājušā gada ražas tiek tirgoti itkā no šā gada ražas.
Pingvīns
P
Uz Spāniju arī kravas ved, un neviens cits izņemot tevi, ar tukšu kravas auto, no Rīgas uz Spāniju pēc pipariem 8000 km nebrauc. 1 kg piparu atvešana no Spānijas labākā gadījumā maksā 30 centus. Par cenu veidošanos un tiem 8000 km tu pastāsti savai 90 gadīgai vecmāmiņai, jeb kaimiņienei. Vairumcena poļu āboliem 15- 30 centi, ja pērci vairākas fūres, tad vēl lētāk. Apnicis tu man esi, vairāk nerakstīšu, labāk ar klibu dancot... .
  • 6
  • 2
Vārds
V
Interesanti, par cik pats Pingvīns būtu gatavs doties uz Spānijas dienvidiem un atpakaļ (8000 km), lai sapirktos lētos tur audzētos saldos piparus?
  • 1
  • 7
Pingvīns
P
Pipari nebija vietējie, bet ievestie. Un muļķīgus jautājumus neuzdod!
  • 8
  • 3
Vārds
V
Interesanti, par cik pats Pingviins pavasarii tirgo(tu) sevis audzeetos saldos piparus?
  • 6
  • 7

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata