Taču, kamēr vairums cilvēku priecājas par iespēju kvalitatīvi nodzīvot 80 vai vairāk gadu, daži zinātnieki brīdina, ka dzīves ilguma pagarināšana draud ar "absolūti katastrofālām" sekām. Viens no šiem trauksmes cēlējiem ir Kembridžas Universitātes filozofs Stīvens Keivs, kurš ir pārliecināts, ka vidējā mūža ilguma radikāla paildzināšana radīs pārāk lielu spiedienu uz pieejamo resursu izlietojumu, kas ilgtermiņā varētu novest pie cilvēces bojāejas.
"Vēl nekad cilvēces vēsturē tik daudz naudas un tik daudz talanta nav ieguldīts mēģinājumos atrisināt novecošanas problēmu," intervijā laikrakstam The Times sacīja filozofijas doktors Keivs. "Ja pieņemam, ka, raugoties no bioloģiskās daudzveidības iznīcināšanas un biotopu samazināšanās, klimata pārmaiņu un citu problēmu viedokļa, planēta jau ir sasniegusi vai varbūt pat pārsniegusi kapacitāti cilvēku populācijas uzturēšanā, tad tas acīmredzot varētu būt katastrofāli." Aptuveni pēdējo 300 gadu laikā tehnoloģiju sasniegumi jau ir dubultojuši vidējo dzīves ilgumu no 40 līdz 80 gadiem, tāpēc, iespējams, tas varētu dubultoties vēlreiz, sacīja akadēmiķis. Viņš arī uzskata, ka, iespējams, tehnoloģija, kas paildzina cilvēku mūžu, būs tik dārga, ka to varētu atļauties tikai ļoti turīgie, kas noved pie "briesmīga scenārija", kurā dzīvību un nāvi izšķir naudas pieejamība.