Kāpēc latvieši lepojas, ka ir introverti

Pati raksta ideja un doma vispar varbut ir interesanta. Tikai no tada neveikla piemera gan vajadzeja izvairities: nezinat, ko paparasit preti sedosajam francuzim. Tas norada tikai un vienigi par to, ka ne kapeikas neinteresejies par otru.

Manuprāt, nav īsti adekvāti saukt visu latviešu tautu par introvertiem cilvēkiem. Tā ir tikai viena sabiedrības daļa(lielākoties sabiedrības daļa, kuras vecums ir 30+ un darbs ir monotoms, nav saistīts ar komunikāciju vai arī nav nepieciešams komandas darbs), ja mēs pavērojam jaunatnes attīstību un aktivitāti, iespējas un komunikāciju vienam ar otru un starptautiski, ir gluži aplami apgalvot plašākam sabiedrības lokam, ka esam introverti. Pavērojot pašu jauniešus, uzņēmējus, cilvēkus, kuriem jāstrādā komandā nav novērojamas problēmas komunikācijā vai tieksme būt noslēgtam vienam no otra. Būt introvertam 21.gs. nav izdevīgi un ar to lepoties ne tik! Bet lai izdzīvotu latvietis ir iemācījies būt radošs un kreatīvs to pierāda pat šis - #iamintrovert - varbūt tas ir kaut kas par ko vairāk aizdomāties...

Manuprāt, lieliski izdomāts! Varu tajos komiksos iedomāties konkrētus latviešu rakstniekus, kuri stūrī klusiņām (bet drosmīgi) izsaka savu viedokli :)

Tā arī vajadzēja reklamēt, ka Konstei un Joņevam citu cilvēku klātbūtne kopumā riebjas. Piesaukt latviešu tautu savu psihes īpatnību attaisnošanai nav rakstnieku cienīgi.

Kas tad sunim asti cels: tas par abiem, gan organizētāju izmisīgo taisnošanos, cik viņi gudri, gan mārketinga patiesību, ka reklamēt un pārdot jau vajag arī tās ūberintrovertās grāmatas. Tā ka minētais sauklis neko neatrisina un pircējam/izdevējam nepalīdz un nepastāsta.