Vai jums ir gadījies sajust mutē ēdiena garšu, pat ja tobrīd neieturaties? Bez jebkāda racionāla izskaidrojuma, pat bez kārdinošas smaržas sajušanas. Vienkārši pēkšņi saprast, ka gribas šokolādi, smalkmaizīti, čipsus vai makaronus.
Zinātnieki sliecas domāt, ka kaut ko līdzīgu piedzīvojusi lielākā daļa cilvēku un izskaidrojums tam meklējams mūsu pašu organismā. Šādā veidā tas raida signālu par kādas vielas krājumu noplicināšanos. Lai tos atjaunotu, smadzenes izdomā pievilcīgāko veidu, kā mūs pamudināt uzņemt trūkstošās sastāvdaļas.
SALDUMI ENERĢIJAS UZKRĀŠANAI
Reizēm varam tikai pabrīnīties, kādēļ sagribas vienu vai otru ēdienu, kas turklāt ne vienmēr ir mūsu iecienītākās pārtikas sarakstā. Ilgos pētījumos zinātnieki nonākuši pie ticama skaidrojuma teju katrai no šādām vēlmēm.
Lai arī zinātniski izmērīt to būtu ļoti grūti, iespējams, visbiežāk mums gribas apēst kaut ko saldu. Tā var būt šokolāde, cepums, saldējums vai kāds cits cukurots našķis. Bieži vien saldumus gribas tieši pēc ēdienreizes, un tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums. Ēšanas laikā cukura līmenis asinīs paaugstinās, jo īpaši tad, ja uzturā tiek lietots rafinēts cukurs vai ogļhidrāti. Lai tiktu galā ar izmaiņām, organisms pastiprināti ražo insulīnu. Tas sāk darīt savu darbu – neitralizēt cukuru –, tādēļ tā līmenis asinīs strauji samazinās. Šajā brīdī organismā iestājas viegla panika. Nobijies no pieņēmuma, ka paliks bez kaloriju rezervēm, tas pieprasa kalorijām bagātākos ēdienus. Tādēļ nebrīnieties, ka pēc sātīga pamatēdiena vēderā atrodas vieta desertam vai roka stiepjas pēc šokolādes tāfelītes.
Problēma vien tāda, ka katrs nākamais našķis atkārto jau tikko pieredzēto cukura un insulīna cīņu. Tādēļ, padodoties kārdinājumam, varam iekrist bezgalīgā ēšanas riņķa dejā.
"Runājot par vispārējiem ēšanas dzinuļiem, tie ir saistīti ar kaloriju blīvumu. Parasti visvairāk kārojas kaut ko saldu vai treknu" portālam Daily Mail norāda britu uzturzinātnes speciālists Duane Melors. "Mūsu bioloģija ir attīstījusies tā, ka neesam pārliecināti par nākamo ēdienreizi, tādēļ ķermenis mudinās mūs ēdienreizes beigās ēst kalorijām bagātu pārtiku, piemēram, desertus."
SĀLS MUSKUĻIEM UN NERVIEM
Kad ļoti gribas kraukšķināt čipsus vai sālītos riekstiņus, organisms cenšas mums pateikt, ka tam pietrūkst elektrolītu, kālija un nātrija. Tie visi spēlē nozīmīgu lomu ķermeņa šķidrumu līdzsvara uzturēšanā un nodrošina vienmērīgu muskuļu un nervu darbību. Tā kā sāļos pārtikas produktos ir daudz nātrija, tie ir dabiska izvēle šādās situācijās. Speciālisti gan uzsver, ka organismam parasti nepieciešama pavisam neliela sāls deva, tādēļ ar sālītajiem produktiem noteikti nevajadzētu aizrauties. Par to signalizēs arī pats ķermenis, pēc pāris čipsu pakām izsaucot riebuma sajūtu.
Ik pa laikam sagribas maizi, smalkmaizītes vai makaronus? Arī tā mēdz gadīties. Te pie vainas varētu būt stress, kā nomākšanai organisms prasa ogļhidrātus.
"Mūsu pamata instinkts ir izdzīvošana, tāpēc, ja nejūtamies droši, mūsu smadzenes var palielināt tieksmi pēc ātras enerģijas, ko uzkrāt vēlākai lietošanai," skaidro dietoloģe Lindsija Pleskota, bet vienlaikus aicina šādās situācijās izvairīties no rafinētiem, baltiem ogļhidrātiem, jo ķermenim tos ir visgrūtāk pārstrādāt.
Šokolāde tiek uzskatīta par "degvielu smadzenēm", tādēļ veselas tāfelītes notiesāšana mācību vai mentāla darba stundās šķiet pilnīgi normāla. Lai arī šokolādē patiešām ir prāvi enerģijas krājumi, zinātnieki sliecas uzskatīt, ka vienlaikus tiek risināta vēl kāda problēma. Proti, tajā ir magnijs, ko 80% planētas iedzīvotāju neuzņem pietiekamā daudzumā. Taisnības labad gan jāsaka, ka magnija koncentrācija ir neliela, tādēļ nāksies apēst ļoti daudz šokolādes, kas savukārt nogādās ķermenī pārlieku kaloriju apjomu. Tāpēc labāk tomēr dot priekšroku regulārai magnija uzņemšanai citās formās.