Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Visefektīvākais veids, kā novērst domas no fiziskām sāpēm, esot skaitīšana no tūkstoša uz leju

Matemātika sāpju mazināšanai

Laiku pa laikam pat nopietnu pētniecisko institūtu pārstāvji pārsteidz ar tādiem ''atklājumiem'', ka atliek vien pabrīnīties: vai tiešām viņiem aptrūkušās patiešām svarīgas pētāmās tēmas? Ar Ig Nobel jeb nenopietnās zinātnes prēmijas nominācijas cienīgu paziņojumu nupat klajā nākuši arī Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātes zinātnieki. Viņi noskaidrojuši, ka visefektīvākais veids uzmanības novēršanai no fiziskām sāpēm ir skaitīšana atpakaļgaitā no 1000, katrā solī atņemot pa 7.

Vācijas zinātnieki pētījumam piesaistīja 20 brīvprātīgo. Viņi tika pakļauti nelielām fiziskām sāpēm un tika aicināti izmantot vienu no trim zinātnieku izklāstītajām metodēm nepatīkamās sajūtas mazināšanai. Tās bija skaitīšana no tūkstoša uz leju, skaistas un drošas vietas iztēlošanās vai cenšanās sevi pārliecināt, ka ķermenis neizjūt sāpes.

Tikmēr zinātnieki ar magnētiskās rezonanses attēlveidošanas iekārtu pētīja, kā dalībnieku smadzenes reaģē uz katru sāpju mazināšanas metodi. Epizodes noslēgumā zinātnieki analizēja metodes iedarbību.


Noslogo smadzenes

Jaunākie pētījumi apstiprinājuši, ka sāpju apstrādāšanā liela nozīme ir savienojumiem starp dažādiem smadzeņu reģioniem. Pirms reaģē uz sāpēm, ķermenis apstrādā no maņu orgāniem saņemtos impulsus un ņem vērā emocionālos un kognitīvos faktorus. Līdz ar to sāpju izjušanas brīdī smadzenes ir visnotaļ noslogotas. Tieši tādēļ Vācijas zinātnieki nolēma pārbaudīt, kā papildu mentālā slodze ietekmēs smadzeņu spēju reaģēt uz sāpēm.

Apkopojot rezultātus, izrādījās, ka visiedarbīgākā bijusi skaitīšana atpakaļgaitā no tūkstoša, katrā solī atņemot ciparu 7.

Magnētiskās rezonanses mērījumi parādīja, ka šis uzdevums krietni nodarbināja dalībnieku prātu, tādēļ sāpes palika otrajā plānā.

Interesanti, ka katra metode aktivizēja pilnīgi citu smadzeņu reģionu. Piemēram, iztēlošanās taktika lika saspringt par kontroli atbildīgajiem centriem, kuri atmiņā intensīvi meklēja skaistas atmiņas.


Katram citādi

''Mūsu mērķis bija noskaidrot, kurām smadzeņu daļām jāsadarbojas, lai sekmīgi mazinātu sāpes,'' darba autors neirologs Enriko Šulcs žurnālā eLife skaidro, ka pētījuma ietvaros cilvēka smadzenes tika sadalītas 360 reģionos. Zīmīgi, ka katra dalībnieka ķermeņa reakcija uz sāpēm bija atšķirīga un tādēļ aktivizējās atšķirīgi reģioni. Tas pierāda, ka sāpju apstrādāšana ir sarežģīts process, kurā sadarbojas daudzas smadzeņu daļas. No to kopdarba lielā mērā atkarīga cilvēku spēja tikt galā ne vien ar sāpēm, bet arī dažādiem citiem izaicinājumiem.

Šis atklājums lielā mērā izskaidro, kādēļ daži cilvēki pie neliela sasituma krīt zemē ar sāpju grimasi sejā, bet citi viegli pārcieš pat kaulu lūzumu.

Darba augļi jau izmēģināti praksē. Viena no dalībniecēm skaitīšanas metodi izmēģinājusi dzemdībās, un tās aizritējušas nesāpīgāk nekā iepriekšējā reizē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata