Cilvēku tūkstošgadēm meklētais mūžīgās jaunības avots varētu slēpties dīvainos mikroskopiskos radījumos gauskājos. Šajos tuklajos, skarbā vidē izdzīvot spējīgajos kustoņos ir specifisks proteīns, kas šūnās veido želejveidīgu vielu un palēnina šūnu noārdīšanās procesu. Šī spēja neaprobežojas tikai ar pašiem gauskājiem – proteīns līdzīgu darbu spēj paveikt arī cilvēka šūnās.
Kāpuram līdzīgais astoņu kāju radījums fascinējis zinātniekus jau kopš tā iepazīšanas dienas. Galvenokārt tāpēc, ka gauskāji sastopami dzīvībai ļoti nedraudzīgās vietās, kur citas dzīvas būtnes sen būtu gājušas bojā. To spējas izdzīvot mudinājušas zinātniekus veikt padziļinātus pētījumus, kas nesuši interesantus rezultātus.
ŠŪNAS PĀRVĒRŠAS ŽELEJĀ
Iespējams, vienu no intriģējošākajiem atklājumiem sarūpējuši starptautiskas pētnieku komandas dalībnieki, kuri ievietoja no gauskājiem paņemto proteīnu cilvēku šūnās. Turpmākie notikumi bija kā zinātniskās fantastikas filmā. Darba autori novēroja, ka cilvēka šūnu dabiskā noārdīšanās palēninājās un iestājās hibernācijai līdzīgs stāvoklis. Tieši tāds novērojams "neiznīcināmo" kustoņu ķermenī, kad tie piedzīvo stresu.
"Tas ir pārsteidzoši. Kad mēs ievadām šīs olbaltumvielas cilvēka šūnās, tās kļūst želejveidīgas un palēnina vielmaiņu, tāpat kā gauskājos," žurnālā Protein Science atklājuma detaļās dalās vecākā pētniece Silvija Sančesa-Martinesa no Vaiomingas Universitātes, "turklāt, tāpat kā gauskāji, arī cilvēka šūnas pēc proteīna ievadīšanas kļūst izturīgākas pret stresu."
Tikai centimetra simtdaļu garie gauskāji var izturēt pamatīgu dziļjūras spiedienu, ārkārtīgi augstu un zemu temperatūru, pilnīgu dehidrēšanos, ilgstošu badu un pat kosmosa vakuumu un starojumu. Tagad skaidrs, ka šo spēju pamatā ir ķermeņa iemidzināšana šūnu līmenī. Piemēram, sausuma periodā gauskāji spēj "atslēgt ķermeni" un būt hibernācijas stāvoklī līdz brīdim, kamēr ūdens atkal ir pieejams.
PIEBREMZĒS NOVECOŠANU
Šis atklājums varētu nozīmēt, ka līdz šim pienācīgi nenovērtētie radījumi varētu kļūt par svarīgu ieroci cīņā pret cilvēku novecošanu. Kā zināms, nozīmīgs faktors ķermeņa novecošanā ir nelabvēlīga vides ietekme. Ikdienā saskaramies ar dažādiem apstākļiem, kas veicina šūnu noārdīšanos.
Ja mūsu šūnas spētu izturēt saules vai ķermenī nonākošo toksisko vielu nodarītos bojājumus DNS, tad, iespējams, varētu palēnināt visu novecošanas procesu. Šūnu glābšanas lomu varētu deleģēt tā dēvētajiem CAHS proteīniem, kas atrasti gauskāju organismā. Pētījumi rāda, ka, jo vairāk CAHS proteīnu tiek saražoti, jo želejveidīgāka kļūst šūna.
Ne mazāk svarīgi, ka procesu var pagriezt pretējā virzienā. Proti, stresam mazinoties, želeja izšķīst un šūnas atgriežas normālā stāvoklī. Atjaunojas arī vielmaiņa.
Pagaidām vēl nav iespējams precīzi modelēt, kā darbotos šūnu saglabāšanas terapija. Iespējams, cilvēka organismā tiktu ievadīts CAHS proteīns, kas izaicinošos brīžos – tādos kā apdegšana saulē vai ilgstoša atrašanās vietā ar augstu gaisa piesārņojumu – aktivizētos un novērstu šūnu bojājumus.