Bornmutas Universitātes speciālisti izpētīja 23 izplatītu zīdītāju ģenētisko vēsturi Eiropā. Paralēli cilvēkiem viņi pievērsās dažādu grauzēju, pārnadžu un plēsēju migrācijai pēdējos 20 tūkstošos gadu. Dati parādīja, ka leduslaikmeta kulminācijas periodā lapsas un brieži bija pārcēlušies uz Eiropas dienvidu reģioniem, bebri un lūši meklēja patvērumu siltākos austrumu reģionos, mazie grauzēji patvērās dziļās alās kontinenta ziemeļos, kur varēja atrast pietiekami daudz pārtikas. Savukārt brūnie lāči, vilki un daļa cilvēku palika sniega klātajās teritorijās Eiropas vidienē. No ģenētiskajiem datiem nevar precīzi nolasīt, vai senie cilvēki visu dzīvi aizvadīja vienā ģeogrāfiskajā apvidū vai tomēr klejoja plašākā reģionā, meklējot dzīvei piemērotākus apstākļus. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka tūkstošiem mūsu senču pielāgojās aukstajam klimatam un nemeklēja patvērumu kontinenta dienvidos vai Āfrikā, ziņo portāls The Conversation.
Nebēga uz dienvidiem
Mājas cilvēkiem acīmredzami nozīmēja ļoti daudz jau senā pagātnē – kamēr vairums dzīvnieku pēdējā leduslaikmeta priekšvakarā atkāpās uz siltākiem Eiropas reģioniem, daļa cilvēku palika Eiropas vidienē un daudzās paaudzēs pārcieta aukstumu, demonstrējot augstu spēju pielāgoties ekstremālām klimata pārmaiņām. Pie šādas pārsteidzošas atziņas novedusi Lielbritānijas pētnieku veiktā ģenētisko datu analīze.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.