XIX gadsimta vidū izpratne par to, no kurienes cēlušies cilvēki un citas uz mūsu planētas esošās dzīvās radības, lielākoties aprobežojās ar baznīcas uzspiesto dogmu – tā to visu radījis Dievs, un tā tam arī būs palikt. Mazāk izglītotus ļaudis šāds izskaidrojums pilnībā apmierināja, taču laiku pa laikam atradās pētnieki, kuri centās šim jautājumam rast zinātniski pamatotu atbildi, raksta All About History. Viens no viņiem bija Darvins, kurš tagad pazīstams kā evolūcijas teorijas pamatlicējs. Savu teoriju viņš bija sācis izstrādāt 1837. gadā, taču savās domās dalījies vien ar tuvākajiem draugiem, labi saprotot: ja šī hipotēze tiks publicēta bez pietiekamiem pierādījumiem, tās autors konservatīvi noskaņotajā sabiedrībā tiks nežēlīgi izsmiets un riskē ar izstumšanu no "nopietno zinātnieku" loka.
Tikai pēc tam, kad Darvins 1858. gada 18. jūnijā uzzināja, ka pie tādiem pašiem secinājumiem kā viņš nonācis arī Voless, viņš nolēma, ka pienācis pēdējais brīdis vairs neturēt sveci zem pūra, un atklāja plašākai sabiedrībai savas teorijas pamatus. Jau nākamajā gadā zinātnieks publicēja arī fundamentālo darbu Sugu izcelšanās.
Volesa artava
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 16. - 22. jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!