Par sieviešu un vīriešu pasaules uztveres atšķirībām runāts jau kopš neatminamiem laikiem, un mūsdienu zinātnieku diskusijās izskanējuši pieņēmumi, ka to pamatā ir smadzeņu savienojumu īpatnības. Ļoti iespējams, amerikāņu zinātniekiem beidzot izdosies pierādīt šo teoriju, tādējādi apstiprinot dzimuma lomu smadzeņu darbībā.
Stenforda Universitātes Medicīnas centra pētnieku veiktajā atklājumā kritisku lomu spēlēja mākslīgais intelekts (MI). Darba autori izstrādāja MI modeli, kas spēj noteikt atšķirības vīriešu un sieviešu smadzeņu darbības skenēšanas rezultātā iegūtajos attēlos ar vairāk nekā 90% precizitāti. Lielākā daļa no šīm atšķirībām atrastas smadzeņu daļās, kas atbildīgas par ļoti daudziem ikdienas procesiem – sapņošanas, pagātnes atcerēšanās, nākotnes plānošanas, lēmumu pieņemšanas un smaržu sajušanas. Tās cilvēki mēdz bieži pārrunāt, tādēļ arī nereti izceļas konflikti atšķirīgā skatījuma dēļ.
MEKLĒJA ATTĒLOS
Lai izpētītu jautājumu par dzimumu specifiskajām smadzeņu atšķirībām, darba grupas vadītājs Vinods Menons un viņa komanda izstrādāja neironu tīkla modeli, kas varētu iemācīties klasificēt smadzeņu skenēšanas attēlus. Vispirms viņi iepazīstināja MI ar vīriešu un sieviešu smadzeņu attēliem un pēc tam deva tam rīkojumu meklēt atšķirības savienojumos. Pavisam tam bija jātiek galā ar aptuveni 1500 ASV un Eiropā iegūtiem attēliem.
MI modelis ASV speciālistus nepievīla un darba noslēgumā sagatavoja saprotamu pārskatu par galvenajām atšķirībām. Tās galvenokārt novērotas trīs virzienos: noklusējuma režīma tīklā, striatumā un limbiskajā tīklā.
Noklusējuma režīma tīkls ir aktīvs, kad cilvēks sapņo, atsauc atmiņā pagātnes notikumus vai domā par sevi. Striatums ir svarīgs izziņas koordinēšanai, tostarp plānošanai, lēmumu pieņemšanai un motivēšanai. Savukārt limbiskais tīkls atbalsta dažādas smadzeņu funkcijas, piemēram, emocijas, ilgtermiņa atmiņu un ožas sajūtu.
Darba autori vēlējās iet vēl tālāk un noskaidrot, kā šīs atšķirības varētu ietekmēt ikdienā pieņemtos lēmumus, tomēr šis uzdevums MI risinājumam bija par sarežģītu. Tas nespēja prognozēt, kā atšķirtos sieviešu un vīriešu rīcība, balstoties uz konstatētajām atšķirībām smadzeņu savienojumos. Tas nozīmē vienīgi to, ka pētniekiem ir pavēries jauns un plašs darbalauks.
PALĪDZĒS IZPRAST SLIMĪBAS
Tomēr jau tagad atklājums palīdzēšot labāk izprast dažādu mentālo slimību izcelšanās riskus un ārstēšanas iespējas. Statistika liecina, ka autisms un Pārkinsona slimība biežāk skar vīriešus, kamēr multiplā skleroze un depresija biežāk novērojama sievietēm. Iespējams, cēloņi slēpjas tieši atšķirīgajos smadzeņu savienojumos. "Galvenā motivācija veikt šo pētījumu bija parādīt, ka dzimumam ir izšķiroša nozīme cilvēka smadzeņu attīstībā, novecošanā un psihisko un neiroloģisko traucējumu izpausmēs," žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences raksta Stenforda Universitātes psihiatrijas un uzvedības zinātņu profesors Menons, "konsekventu un atkārtojamu dzimumu atšķirību identificēšana veselu pieaugušo smadzenēs ir būtisks solis ceļā uz dziļāku izpratni par dzimumam raksturīgo ievainojamību psihisko un neiroloģisko traucējumu gadījumā."
DAUDZ ATŠĶIRĪBU
Iepriekšējos pētījumos jau tikušas konstatētas dažas ievērības cienīgas atšķirības abu dzimumu smadzenēs. Piemēram, vīrieša smadzenes sver vidēji 1,37 kilogramus, kamēr sievietes – 1,27 kilogramus. Tas gan varētu būt skaidrojams ar to, ka vidusmēra sieviete ir augumā mazāka un vieglāka par vidusmēra vīrieti. Smadzeņu masai nav konstatēta tieša saistība ar gudrību, jo, piemēram, vaļa smadzenes sver gandrīz astoņus kilogramus, taču tie netiek uzskatīti par neparasti gudriem dzīvniekiem.
Pētījumos arī apstiprināts, ka sievietes ir piesardzīgākas, apveltītas ar labāku atmiņu, vieglāk apgūst svešvalodas un ir emocionālākas.