Kas būtu tā mūzika, kuru jūs izvēlētos klausīties, ja uzzinātu, ka uz Zemes atlicis dzīvot vien pāris dienu? Vai kaut kas no tā, ko pusaudzības apsēstībā zvērējām klausīties visu mūžu, "līdz nāve mūs šķirs", bet kas tagad aizmirsts guļ kaut kur pārrakstītās kasetēs? Varbūt izvēle kristu par labu klasiskās mūzikas pusdievu skaistākajiem darbiem vai kaut kam, kas skan tieši šobrīd aiz loga?
It kā tik bērnišķīgu jautājumu uzdošana liek lauzīt galvu, cik daudz vēl nedzirdētas mūzikas ir pasaulē un ka noteikti ir vēl kas vairāk par to, ko jau zinām. Tāpēc savu pēdējo izvēli izdarīt nemaz nebūtu tik viegli.
Vienu no iespējām vismaz reizi gadā pārbaudīt savu mūzikas apvārsni, iepazīt jaunus un dažādus mūzikas žanrus piedāvā nu jau nobrieduša pusaudža vecumu sasniegušais festivāls Skaņu mežs – šogad Rīgā 12. un 13. oktobrī tas notiks jau 16. reizi.
Festivāla radošais vadītājs Rihards T. Endriksons atzīst, ka katru reizi, gatavojot programmu, to veido tā, it kā tas būtu festivāla pēdējais gads. Un ne tāpēc, ka būtu šaubas par festivāla dzīvotspēju, bet gan – lai koncerta programma izveidotos tāda, ka to var atcerēties arī pēc desmit gadiem. Tikpat būtisks aspekts – lai arī pašiem organizatoriem būtu vēlme visu klausīties no pirmā līdz pēdējam koncertam.
Sarunājoties ar Rihardu T. Endriksonu, iedomājos, ka labprāt klausītos kādu viņa paša vadītu podkāstu gan par šī gada, gan iepriekšējo gadu Skaņu meža māksliniekiem. Vai vispār mūziku un mūziķiem, jo apbrīnojami precīzi un skaidri viņš stāsta gan par mūzikas struktūru un formu, gan par katra programmā iekļautā mūziķa radošās personības pilnveidošanos un izaugsmi. Pēc sarunas jūtos nedaudz dzirdējusi no visa, kas gaidāms šī gada programmā, un vien kārtējo reizi pārliecinos, ka māksla ir ne tikai mūziku radīt un atskaņot, bet arī spēja runāt par to un, jā, arī klausīties.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 5. - 11. oktobra numurā! Ja ir vēlme žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!