Spiegs tavā kabatā

Paroles, tīmekļa pārlūka vēsture, sarunas ar ģimeni, draugiem, sensitīva satura attēli un vēl sensitīvāka satura video – ne vienam vien teju visa dzīve saspiesta plaukstas izmēra ierīcē – viedtālrunī. Šķiet, ka droši no svešām acīm un ausīm. Bet ja nu ikdienā vienmēr klātesošais sabiedrotais patiesībā ir aukstasinīgs nodevējs, kas gatavs pie pirmās izdevības tevi pārdot pirmajam vairāksolītājam?

Šonedēļ žurnāls SestDiena aplūko aizdomu pilnākās sabiedrības daļas vidū aizvien visai populāro teoriju – vai tiešām viedtālruņi mūs noklausās 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā?

Neticamās sakritības

Tu apsver domu nākamajā vasarā beidzot saņemties un realizēt senu sapni – atvaļinājumā aizlidot uz Japānu. Taču konkrētu plānu vēl nav – neesi pētījis ne aviokompāniju piedāvājumus, ne padarbojies tīmeklī, lai ieskicētu aptuvenu "kur pabūt, ko redzēt" sarakstu. Tik vien, cik par ieceri vakar pie alus kausa pastāstīji pāris labiem draugiem. Sestdienas rītā ar vēl dullu galvu, pusaizlipušiem plakstiņiem un ierastām kustībām tu rullē uz leju laika joslu Instagram, lai pārliecinātos, vai arī tavām paziņām piektdienas vakars bijis tikpat izdevies. Bilžu gūzmai pa vidu ierasti pa kādam sponsorētam ierakstam, kam tu veikli tiec pāri, līdz viens noķer tavu uzmanību. "Lēti lidojumi uz Tokiju." Miegs kā ar roku atņemts.

Tu pirms dažām dienām esi saderinājies, bet pagaidām par to ģimenei un draugiem neesi paziņojis – šobrīd zīmīgais notikums ir tikai starp tevi un tavu izredzēto, ar kuru tu aizrautīgi sāc pārrunāt kāzu plānus. Nākamajā rītā tavā Facebook laika joslā ir sponsorēta kāzu gredzenu reklāma, kaut interneta meklētājos neko saistītu ar kāzām neatceries ievadījis…

Šādi un līdzīgi stāsti pēdējos gados ik pa laikam atkal uzpeld forumos, šad tad tiek pārpublicēti arī ievērojamos medijos, turklāt visdažādākā spektra – no jauneklīgā Vice līdz pat tādiem tradīcijām bagātiem "senioriem" kā BBC. Stāstu pamatvēstījums ir – telefons mani noklausās un nodod ierakstus reklāmdevējiem, kuri tos analizē un izmanto reklāmu mērķēšanā. Ja esi viedtālruņa lietotājs ar kontu Facebook, Instagram vai citā sociālajā tīklā, kurā tiek izvietots sponsorēts saturs, ļoti iespējams, ka arī tu kādreiz esi saskāries ar tik saistošu un precīzi mērķētu reklāmu, ka ticams sāk šķist izskaidrojums – mani noklausās!

Sociālo tīklu gigants Facebook, kurš visbiežāk ierauts šajos stāstos, vairākkārt kategoriski noliedzis, ka reklāmu auditorijas atlasē būtu izmantota noklausīšanās rezultātā iegūta informācija. Teiksiet – ko gan citu uzņēmums, kuram skandālu tāpat gana, lai atbildētu uz apvainojumiem par tik rupju privātuma pārkāpšanu?

Tomēr ir arī vairāki citi vērā ņemami faktori, kas ļauj visai droši pieņemt – vismaz pagaidām šī aizvien ir tikai sazvērestības teorija.

Facebook tevi ikdienā nenoklausās, jo sociālajam tīklam tas gluži vienkārši nav vajadzīgs. Žurnālistes Sabīnes Bērziņas rakstā, kas SestDienā publicēts augustā, tika uzdots jautājums – ko Facebook par tevi zina? Un izrādījās – ārkārtīgi daudz. Tik daudz, ka noklausīšanās nav nedz resursu patēriņa, nedz atdeves ziņā efektīvākais veids, kā iegūt detalizētu informāciju un sašķirot lietotājus pēc ārkārtīgi specifiskiem parametriem reklāmdevēju vajadzībām. Taču tas nebūt nav viss, ko par šo tematu vērts zināt.
 

Eksperimentā nepieķer

Par spīti argumentiem, noklausīšanās teorija daudzu viedierīču lietotāju vidū aizvien ir tik populāra, ka pie jautājuma izpētes ķērās pētnieki no Ziemeļaustrumu universitātes Bostonā. Pērn piecu pētnieku grupa sāka gadu ilgu eksperimentu, kura ietvaros desmit ierīcēs ar Android operētājsistēmu tika uzstādīti 17 tūkstoši mobilo lietotņu, tostarp liels skaits Facebook tieši piederošu lietotņu un 8000 lietotņu, kas nosūta datus Facebook. Vairāk nekā 9000 lietotnēm telefona iestatījumos tika piešķirtas tiesības piekļūt mikrofona funkcijai.

Telefoni ar speciāli izstrādātas programmatūras palīdzību tika "instruēti" veselu gadu savā nodabā darboties ar šīm lietotnēm, un pētnieki monitorēja, vai kāda no lietotnēm neautorizēti neaktivizē mikrofonu. Pēc eksperimenta noslēgšanās vietne Gizmondo 2018. gada pavasarī ziņoja par tā rezultātiem – varam atviegloti nopūsties, jo nevienu reizi neviena lietotne netika pieķerta slepenā mikrofona aktivizēšanā bez pieprasījuma. Tiesa, pētnieki par visiem 100% neapgalvoja, ka ar šo eksperimentu pilnībā apgāzta teorija par neautorizētu balss ierakstu, un norādīja uz būtisku eksperimenta ierobežojumu, proti, telefoni eksperimenta laikā atradās plauktā laboratorijā, nevis lietotāja kabatā mainīgā vidē, kur apkārt ir gan fona troksnis, gan cilvēku sarunas un dažādi citi apstākļi, kas varētu būt mikrofona aktivizēšanai nepieciešamais faktors. Tāpat skripts, kas lika telefoniem darboties lietotnēs, tomēr nespēja imitēt reālas personas paradumus, piemēram, veidot jaunus kontus lietotnēs vai sociālajās platformās.

Tomēr, aplūkojot šī eksperimenta rezultātus kontekstā ar iepriekš minētajiem argumentiem par augstajām runas atpazīšanas tehnoloģijas izmantošanas izmaksām, milzīgo datu apjomu, kurš būtu jāanalizē un no kura lielākā daļa reklāmdevējiem būtu nederīga, var visai droši apgalvot – pagaidām aizdomas par to, ka mūsu viedtālruņi pastāvīgi noklausās gan sava īpašnieka sarunas, gan apkārt notiekošo, ir vien sazvērestības teorija.
 

Neesam tik unikāli

Un tomēr – kāpēc reizēm mums sociālajos tīklos demonstrētās reklāmas ir tik personiskas, ka visloģiskākais šķiet skaidrojums ar noklausīšanos un grūti noticēt visiem pierādījumiem, kas liecina par pretējo?

"Cilvēki, viņu paradumi un uzskati nav tik unikāli un atšķirīgi, kā mums gribētos domāt. Pētnieki, sociālantropologi un datu analītiķi, balstoties uz dažādiem patērētāju pētījumiem, jau gana sen pēc dažādiem demogrāfiskiem un psihogrāfiskiem faktoriem spēj visai precīzi identificēt tās cilvēku grupas, kurām, visticamāk, varētu interesēt konkrēti produkti, pakalpojumi vai idejas. Un, lai iekristu kādā no šīm grupām, nebūt nav nekas jāmeklē vai kaut kam jāseko sociālajos tīklos – bieži vien pietiek ar to, ka iekļaujaties konkrētā vecuma, dzīvesvietas un izglītības vai ienākumu līmeņa grupā," skaidro digitālās komunikācijas aģentūras Inspired Connect vadītājs Rūdolfs