Lai plūst Ginesa alus!
Pirms 263 gadiem aldaris Arturs Giness noīrēja jau labu laiku neizmantoto alus darītavu Dublinas toreizējā nomalē pie Svētā Džeimsa vārtiem. Drīz vien tajā tika sākta mūsdienās leģendārā tumšā alus ražošana, un nedz uzņēmuma pamatlicējam, nedz viņa pēctečiem ne sekundi nenācās nožēlot 1759. gada 31. decembrī noslēgto darījumu. Raugoties no mūsdienu skatpunkta, tas varētu šķist dīvains, jo Giness diezgan nolaisto un pirms deviņiem gadiem pamesto alus darītavu nonomāja uz veseliem 9000 gadiem.
History.com norāda, ka tajos laikos ilgstoši nomas līgumi bija ierasta lieta. Visbiežāk minimālos nomas līgumus slēdza vai nu uz 21 gadu, vai, kā tolaik mēdza sacīt, – trim mūžiem. Otrais variants paredzēja, ka līgums ir spēkā, kamēr dzīvs ir pats nomnieks, viņa dzīvesbiedre (sievietēm ar atsevišķiem izņēmumiem taču līgumus slēgt neļāva) vai mantinieks, kas parasti bija vecākais dēls. Maksimālais nomas laiks bija neierobežots, un nu jau grūti pateikt, kādēļ Giness un Reinsfordu ģimene, kurai alus brūzis piederēja, vienojās tieši par 9000 gadiem. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāpiebilst, ka XX gadsimtā, kad likumi tika grozīti, vairs nepieļaujot tik ilgu nomu, Ginesa pēcteči alus darītavu izpirka.
Bet 1759. gada pēdējā dienā Ginesa rīcībā nonāca aptuveni 1,6 hektārus plaša teritorija, kurā atradās pats brūzis, dzirnavas, divas iesalnīcas un zirgu staļļi. Šai saimniecībai gan bija nepieciešams remonts, taču ne pārāk liels, un par to visu Giness Reinsfordiem noskaitīja apaļas 100 sterliņu mārciņas (mūslaikos tas būtu gandrīz 23 tūkstoši eiro), kā arī apņēmās katru gadu maksāt 45 sterliņu mārciņu lielu nomas maksu. 1785. gadā kompānijas izdevumi pieauga par 10 sterliņu mārciņām gadā, jo, redzot, ka Guinness plaukst un zeļ, Dublinas pašvaldība nepalaida garām iespēju iekasēt šo summu par savā teritorijā esošā ūdens izmantošanu, vēsta All About History.
Diezgan loģisks jautājums – no kurienes provinciālim Ginesam, kurš pirms tam bija brūvējis gaišo alu dzimtajā Kildēras grāfistē, tik lieli līdzekļi, lai samaksātu par Dublinas brūža nomu. Atbilde nez vai patiks īru katoļu republikāņiem, kuriem Guinness alus kļuvis par sava veida simbolu, – izrādās, Arturs Giness, tāpat kā viņa tēvs Ričards, bija pārliecināts protestants, un 100 sterliņu mārciņas abi savulaik saņēmuši mantojumā no protestantu mācītāja Artura Praisa. Šī nauda arī veiksmīgi ieguldīta ģimenes biznesā.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 30. decembra - 5. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!