Gada nogales tuvošanās tradicionāli ienes dzīvē papildu stresu – darbā pirms garajām brīvdienām jāpaveic iesāktie darbi, skolā tuvojas semestra noslēgums, turklāt jāgatavojas arī gada nogales svētkiem mājās, jāgādā dāvanas un vēl jāpošas korporatīvajai Ziemassvētku ballei. Daļai cilvēku visa ir par daudz un gribas vienkārši aizbēgt uz kādu klusāku vietu, lai noslēptos no drūzmas un pienākumiem. Un tā nebūt nav peļama ideja. Izrādās, vientulībā pavadīts laiks patiešām spēj samazināt stresa līmeni.
Cilvēkiem kā sociālām būtnēm vientulība asociējas ar skumjām. Vienatnē pavadīti svētki patiešām varētu padziļināt nomāktību, taču periodiska apzināta noslēgšanās no ārpasaules var krietni palīdzēt no sabiedrības nogurdinātajiem. Pie šāda secinājuma nonākuši Redingas Universitātes zinātnieki, kuri veica eksperimentu ar 178 dalībniekiem.
SASPRINGUMS ATKĀPJAS
Britu pētnieki palūdza brīvprātīgos trīs nedēļas aizpildīt dienasgrāmatu, dokumentējot, cik daudz laika viņi pavadījuši vienatnē, cik daudz digitālās sarunās un cik daudz klātienes komunikācijā. Vienlaikus dalībniekiem regulāri bija jādokumentē pašsajūta – cik stresaini viņi jūtas, cik lielā mērā spēj kontrolēt apkārt notiekošo un vai izbauda brīvības sajūtu.
Kad eksperimenta daļa bija galā un zinātnieki apkopoja rezultātus, dati sniedza interesantu vielu pārdomām. Ja cilvēks pārāk daudz laika pavadīja vienatnē, viņš saasināti izjuta vientulību ar visām no tā izrietošajām sekām, tostarp skumjām un sevis žēlošanu. Taču laiks vienatnē pavisam citādi iedarbojās uz tiem, kuri ikdienā dzīvo aktīvu sociālo dzīvi. Piemēram, lielu dienas daļu pavada darba kolektīvā, pievakarē nododas kādam hobijam kopā ar citiem cilvēkiem vai tiekas ar draugiem. Viņi vienatnē pavadītās stundas uztvēra kā laiku, ko veltīt sev. Šie cilvēki ziņoja par stresa samazināšanos un patiesas, kaut īslaicīgas, brīvības sajušanu.
"Vientulība var būt ārkārtīgi relaksējoša, jo tobrīd esat pats sev kapteinis. Nav neviena priekšnieka, kas vēlas, lai uzdevums tiktu izpildīts, un nav sarunu, kurās jāpūlas izklaidēt citus un izpatikt viņiem. Protams, būt kopā ar citiem cilvēkiem ir ļoti izdevīgi, taču tas arī nogurdina, tāpēc zināma vientulības deva var palīdzēt līdzsvarot laiku, ko pavadām socializējoties, un uzlabot labsajūtu," žurnālā Scientific Reports skaidro darba autore profesore Neta Vainšteina.
PERSONALIZĒTA RECEPTE
Darba gaitā zinātniece centās noskaidrot, vai pastāv vientulības "lūzuma punkts". Proti, cik ilgs laiks vienatnē ir pārāk ilgs. Taču eksperimenta rezultāti nepārprotamu atbildi nesniedza, jo dalībnieku labsajūta bija tieši saistīta ar socializācijas un vientulības līdzsvaru. Tiem, kuri kādā dienā jutās ļoti saspringti, labsajūtas uzlabošanai bija nepieciešams ilgāks laiks vienatnē. Savukārt sabiedrībā maz pabijušajiem ilgstoša vientulība radīja nepatīkamas sajūtas. Citiem vārdiem sakot, jo intensīvāka ir indivīda sociālā dzīve, jo ilgāk viņš spēj justies labi vienatnē.
"Šis atklājums ir pretrunā izplatītajam stereotipam, ka cilvēki, kuri biežāk ir vieni, ir "vientuļi cilvēki"," rezumē darba autori, vēršot uzmanību uz nepieciešamību labsajūtas uzlabošanai meklēt līdzsvaru itin visā. Arī mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem.