Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

1700 brīvprātīgo līdz 82 gadu vecumam

Tikko noslēgusies brīvprātīgo pieteikšanās šā gada Dziesmu svētkiem, un svētku rīkotāji atzīst – šogad cilvēku interese bijusi īpaši liela. Stāstot arī par citām aktualitātēm svētku organizēšanā, Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Daina Markova sola: lai gan dziedāšanai kopkorī, visticamāk, laika nepietiks, tautastērpu svētku laikā viņa uzvilks gan, turklāt – pašas darinātu.

Šķiet, šogad ļoti veiksmīgi noslēgusies brīvprātīgo pieteikšanās Dziesmu svētkiem – bijusi patiešām liela interese. Ar ko tas skaidrojams, un kas īsti brīvprātīgajiem svētkos būs jādara? Esam ļoti pateicīgi visiem, kas izvēlējušies kļūt par svētku brīvprātīgajiem! Salīdzinājumā ar iepriekšējiem svētkiem aktivitāte un interese ir būtiski pieaugusi, un pieteikšanos slēdzam divas nedēļas pirms paredzētā laika.

Cilvēku motivācija ir visdažādākā – tie ir bijušie Dziesmu svētku kustības dalībnieki, kuri šogad nepiedalās, bet vēlas palīdzēt kā brīvprātīgie svētku tapšanā; iedzīvotāji, kuriem ir liela vēlme izzināt svētkus no rīkotāju, nevis skatītāju puses. Seniori bieži atzīmē, ka, beidzoties aktīvajām darba gaitām, ir vairāk brīva laika un enerģijas, tāpēc var sniegt savu pienesumu veiksmīgai svētku norisei.

40 procentu no tiem, kas pieteikušies, ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem (saskaņā ar nolikumu 16 gadu vecumam jābūt sasniegtam 1. jūnijā), 15% – vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 16% – vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 15% – vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Kopumā ir saņemti vairāk nekā 1700 pieteikumu no iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 82 gadiem. 

Brīvprātīgo palīdzība būs vajadzīga plaša spektra darbos – sākot ar palīdzību pasākumu aizskatuvē vai darbošanos informācijas centros un beidzot ar vietu ierādīšanu skatītājiem un ūdens izdalīšanu dalībniekiem. Tagad mūsu brīvprātīgo koordinēšanas komandai priekšā klātienes interviju laiks, kad arī noskaidros, kuri darbi ir piemērotāki katram brīvprātīgajam.

Vai tikpat veiksmīgi rit arī pārējie sagatavošanās darbi? Vai tomēr ir problēmas, neskaidrības un aizķeršanās, ar ko vēl jātiek galā?

Galvenais nezināmais – valsts finansējums šiem svētkiem – nu ir atrisināts, tāpēc esam gatavošanās praktiskajā fāzē: drīzumā tiks izsludināti daudzi ar pasākuma rīkošanu saistītie iepirkumi, beidzam dalībnieku ēdienkartes izstrādi, tūlīt sāksies arī dalībnieku elektroniskā reģistrācija, kas tiks īstenota vairākās pakāpēs – sākumā novadu koordinatoru, kolektīvu vadītāju, pēc tam pašu dalībnieku līmenī. Darbu sākusi arī operatīvās vadības grupa, svētku rīcības komiteja, aktīvi iesaistās Rīgas dome kā svētkus uzņemošā pilsēta.

Savukārt svētku dalībnieki aktīvi piedalās kopmēģinājumos, kuros patiešām jūtams [svētku] gaidīšanas prieks. Kā jau pirmssvētku laikā, skaitliski kuplāki kļūst kolektīvi, īpaši kori. Pavasarī notiks arī koru un deju nozaru skates, un gatavošanās tām ir būtiska dalībnieku ikdienas dzīves sastāvdaļa. Pašvaldībās notiek arī svētku ieskaņas koncerti – noteikti apmeklējiet tos, lai redzētu un iepazītos ar šā gada svētku repertuāru!

Cik daudz cilvēku un kolektīvu ir pieteikušies šiem svētkiem, un kurš Latvijas novads tiks pārstāvēts viskuplāk? 

Interese un iesaiste ir patiešām liela, īpaši ņemot vērā, ka starpsvētku periods ir aizritējis pandēmijas zīmē un Dziesmu svētku gatavošanas process notika ar daudziem ierobežojumiem un liegumiem. Plānojam, ka svētkos varētu piedalīties ap 40 tūkstošiem dalībnieku no 1700 kolektīviem, simts no tiem būs diasporas kolektīvi. Precīzu dalībnieku skaitu gan zināsim pēc skatēm. Šobrīd redzam, ka lielākais kolektīvu skaits tradicionāli nāk no Vidzemes – tā ir trešdaļa no visiem kolektīviem.

Bet jau tagad varam teikt, ka ļoti aktīva ir deju nozare – starpsvētku laikā ir palielinājies deju kolektīvu skaits, un šajos svētkos piedalīsies pat par 31 deju kopu vairāk! Faktiski visās nozarēs ir arī jauni kolektīvi, kuru dibināšanas gads ir tieši starpsvētku, pandēmijas laiks. Tas nozīmē, ka arī aizvadītajā krīzē ir saredzētas un īstenotas iespējas un mūsu svētku moto – "Kopā būt, kopā just!" – ir aktuālāks nekā jebkad agrāk!

Vai izdosies aizpildīt Mežaparka estrādi? Jautāju, jo, šķiet, tā ir lielāka nekā vecā estrāde.

Jaunā Mežaparka Lielā estrāde jeb Sidraba birzs ir lielisks ieguvums gan Dziesmu svētku kopienai, gan vispār mūsu kultūrdzīvei un valsts tēlam – skaista, starptautiski novērtēta būve. Estrādes arhitekts Austris Mailītis ir arī noslēguma koncerta scenogrāfs, un ceram, ka šajā vakarā visi – gan skatītāji, gan dalībnieki – varēs izbaudīt tās vērienīgumu un jauninājumus. Mēs, svētku rīkotāji, jau esam pilnībā pieraduši pie jaunā veidola, taču daudziem dalībniekiem tas būs liels un skaists pārsteigums.

Viens no noslēguma koncerta vadmotīviem ir paaudžu pārmantojamība. Tā mākslinieciskās grupas vadītājs virsdiriģents Romāns Vanags mēdz šo ieceri salīdzināt arī ar pulcēšanos pie lielā saimes galda, satiekoties visām paaudzēm. Gan tām, kas sper pirmos apzinīgos soļus Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku apritē, gan tai paaudzei, kas šobrīd ir pilnbriedā, gan tiem, kas devuši lielu ieguldījumu tradīcijas noturēšanā. Iecerēts, ka koncertā piedalīsies ap 20 tūkstošiem dalībnieku, 16 tūkstoši no tiem būs kordziedātāji.

Pagājušajos svētkos bija dažas aizķeršanās, tostarp – ar biļešu iegādi uz koncertiem: garas rindas pie kasēm, uzkārās sistēma… Vai šoreiz jau laikus tiek domāts, kā šīs problēmas praktiski risināt?

Jāsaka uzreiz: nav universālas un labas receptes, kā atrisināt biļešu iegādes problēmu. Esam analizējuši iepriekšējo svētku pieredzi, izsverot gan izlozes iespējas uz tiesībām iegādāties biļetes, gan iespējamību, ka biļetes tiek tirgotas tikai internetā. Tomēr esam palikuši pie modeļa, kurā biļetes varēs iegādāties gan klātienē, kasēs, gan internetā. Šobrīd notiek iepirkums par biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu, tā nolikumā esam ieviesuši virkni prasību, kas vērstas uz skatītāju ērtībām. Tomēr jārēķinās, ka interese par biļetēm var būtiski pārsniegt piedāvājumu, kaut arī tirdzniecībā nonāks lielāks biļešu skaits nekā 2018. gadā. Arī pašu biļešu pārdošanas procesu esam iecerējuši organizēt nedaudz citādi – biļetes sāksim pārdot nevis vienā dienā, vienā laikā uz visiem pasākumiem reizē, bet gan pakāpeniski.

Šogad pēc daudzu gadu pārtraukuma sāksim atkal ieviest praksi, kad arī dalībniekiem būs iespēja iegādāties biļetes iepriekšējā rezervācijā uz savas nozares koncertiem un to ģenerālmēģinājumiem.

Darba pie svētku rīkošanas netrūkst, un noteikti būsit aizņemta arī svētku laikā. Tomēr vai arī jums pašai būs iespēja uzvilkt tautastērpu un ienirt korī vai dejotājos kā dalībniecei?

Esmu kordziedātāja – jaunībā ir daudz dziedāts. Pēdējo reizi kora rindās dziedāju aizvadītajā vasarā, piedaloties koncertā Brālibrāli Mežaparka estrādē, taču gaidāmajos svētkos dziedāt, visticamāk, nesanāks. Toties tautastērpu uzvilkšu gan. Jau vairākus gadus tapinu pati savu tautastērpu un līdz ar to zinu, cik aktīva ir tautastērpu darinātāju kustība, cik daudzi aizrautīgi ļaujas šim procesam.

 

***

Šā gada Dziesmu un deju svētku statistika

  • Brīvprātīgajiem pieteikušies 40% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, 15% – vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 16% – vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 15% – vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Kopumā ir saņemti vairāk nekā 1700 pieteikumu no iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 82 gadiem. 
  • Noslēguma koncertā piedalīsies ap 20 tūkstošiem dalībnieku, no tiem 16 tūkstoši būs kordziedātāji. Kopā svētkos varētu piedalīties ap 40 tūkstošiem dalībnieku no 1700 kolektīviem, simts no tiem – diasporas kolektīvi.
  • Aptaujā par Dziesmu svētku repertuāru piedalījās 2145 amatierkoru dalībnieki – 247 diriģenti, kormeistari, vokālie pedagogi un 1898 dziedātāji –, iesakot kopumā 886 kora dziesmas.
  • Svētku laikā Rīgā dažādās vietās notiks vairāk nekā 60 pasākumu un koncertu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata