Madonnas koncerts kā neieņemams cietoksnis

Amsterdama nenoliedzami ir bohēmas un anarhijas dzīvā seja vecajā Eiropā. Un tieši šeit, šķiet, valda absolūta brīvība un visat­ļautība, ar ko lepojas vietējie un par ko ie­braucēji stāsta saviem mazbērniem. Šajā pilsētā ir sanācis viesoties vairākkārt, taču pirmo reizi redzēju, ka šeit ir policija – tur­klāt ne tikai ir, bet ar ļoti daudzām patruļ­mašīnām. Ik pēc kvartāla tā sauktajā Cen­trālajā Amsterdamas daļā biezā slānī bija sastopami likuma sargi. No malas gan iz­skatījās, ka tie neko nedara – vienkārši ir. Tomēr tas pamatīgi mainīja ierasto skatu uz pilsētu kopumā, pirmajā brīdī nedaudz traucējot un radot sajūtu, ka kaut kas īsti nav kārtībā.

Arī ierastā reģistrēšanās viesnīcā kļu­vusi formālāka. Piemēram, lai apmestos brīvdomātāju vidū iecienītajā viesnīcā Krasnapolsky, vispirms jāizpilda pamatīga anketa. Tajā jānorāda gan valsts, no kuras ieceļojis, gan tautība un pat reliģiskā pie­derība. Tāpat pirms atslēgu saņemšanas jāparaksta līgums un dokuments, kas skar vispārējo drošību. No sērijas "es nevienu neplānoju nogalināt vai uzspridzināt, tā­pēc piekrītu, ka manu ID dokumentu ko­pija glabājas pie viesnīcas administrācijas un var tikt izmantota izmeklēšanas nolū­kos". Vēl tikai aptuveni pirms gada šajā viesnīcā, ja bija brīvi numuri, pietika ar spēju pareizi saskaitīt drošības naudu un pa burtiem nosaukt savu uzvārdu.

Viens no šādas pastiprinātas drošības ie­mesliem tūrisma un industriālajā rajonā bija saistīts ar nedēļas nogalē notiekoša­jiem kultūras un izklaides pasākumiem. Gaismas festivāls Light, vietējā Ziemas­svētku vecīša promo brauciens un, pro­tams, Madonnas ierašanās.

Koncerts – kā cietoksnis

Tie, kuri lidostās kurn par pārspīlētajiem drošības pasākumiem, visticamāk, ap­meklējot Madonnas koncertu 5. decembrī Ziggo Dome arēnā, gānītos vismaz nedēļu. Norises vietā uz astoņos vakarā gaidāmo koncertu apmeklētājus sāka laist ap čet­riem pēcpusdienā. Kad ierados pie halles nedaudz pēc sešiem vakarā, sākumā pār­ņēma viegls šoks. Rindas no halles ieejām stiepās līdz pat blakus esošajam lielceļam. Ik pēc pieciem metriem bija manāmi poli­cisti.

Mēģinājums iemūžināt rindas ar tele­fonu uzreiz piesaista likumsargu uzmanī­bu, un tieku lūgts bildi izdzēst. Paklausīgi to izdaru un sāku pētīt, kurā no septiņām rindām man īsti jāstāv. Izrādās, paveicies – ieejā zālē pie skatuves ir vismazākā rin­da, un priekšā ir "tikai" pāris simti cilvēku. Jau pēc nepilnas pusstundas esmu pie durvīm un lepni veru vaļā arēnas ieeju. Priekšā divas meitenes ar kodu lasītājiem. Paņem manu biļeti, nolasa svītrkodu un parāda virzienu, kur doties tālāk. Šī ieeja sadalīta trijos dažādos celiņos. Katrs sa­stāv vēl no trim dažādiem drošības pos­miem. Pirmajā posmā apsargs nācēju ap­tausta un liek visu kabatās esošo turēt ro­kās, lai var redzēt. Šeit man tiek palūgts speciālā mantu glabātavā atstāt selfie stick. Kaut arī ierasti Madonnas koncertos tie ir atļauti, šoreiz nedrīkst izmantot mobilos priekšmetus, kas darbojas ar atsevišķu pulti. Sērīgi pamāju ar galvu, ieslēdzu savu aiz­liegto ierīci skapītī un dodos uz nākamo pārbaudes punktu.

Neliek vilties

Stundu garā nīkšana ļauj hallē ieplūst vi­siem koncerta apmeklētājiem, un plkst. 21.46 šovs sākas pa īstam. No skatuves dzīlēm iznirst Madonnas mīlas reliģijas kareivji, un atskan dziedātājas jaunākā al­buma Rebel Heart hits Iconic. Pati Madon­na, ieslēgta milzīgā metāla būrī, nolaižas no griestu augstumiem un kopā ar savu armiju metas izklaides cīņā.

To, ka dziedātāja ņirgājas par dažā­diem reliģiskajiem simboliem un iesmej par varas elites ļaudīm, zina visi. Šajā ziņā dziedātāja bija uzdevuma augstumos. Bri­tu mediji jau paguvuši nošokēties par dziedātājas atļaušanos provokatīvi izturē­ties pret dejotāju islāmticīgā izskatā. Taču uz skatuves Madonna neslēpa savu mīles­tību pret šejienes publiku. "Es jūs mīlu, motherfuckers! Šī ir zeme, kas iemieso vi­sas demokrātiskās vērtības. Es varu ēst, dzert un pīpēt, visu, ko gribu. Jūs mīlat cits citu, jūs drāžat cits citu un esat laimīgi, uz­spļaujot tam, ko par jums domā citur pa­saulē!" paziņoja dziedātāja, paņemot alus pudelīti no kāda pie skatuves stāvoša fana rokām. Par mīlestību dziedātāja runāja diezgan daudz un skaļi arī brīdī, kad im­provizēti baznīcas vīraka kvēpinātāji dū­moja marihuānas aromātu. Dziesmā True Blue popmūzikas karaliene atzinās, ka šo­brīd ir mīlestības meklējumos un cer, ka beidzot kāds izkausēs viņas Metāla sirdi.

Visu Jāņa ogles rakstu Madonnas koncerts kā neieņemams cietoksnis lasiet 11.decembra žurnālā SestDiena!