Pasaules kauss (PK) futbolā, kas šogad norisinājās Krievijā, pēc vērienīguma izkonkurē visus pārējos sporta notikumus, taču Latvijas līdzjutējam karaļa uznāciens vairāk ir garšas kārpiņu apmierināšanai, nevis nervu stīgu nospriegošanai. Savējo PK finālturnīrā vēl nav bijis, tāpēc jāizšķiras, kuras valsts komandai just līdzi, vai vienkārši jāļaujas augstākās raudzes futbola baudīšanai. Olimpiskajās spēlēs bez īkšķa saspiešanas tomēr neiztikām. Februārī ziemas olimpiādē Phjončhanā startēja 34 Latvijas atlēti. Nācijai pašapziņas līmenis cēlās pēc mūsējo uzkāpšanas uz goda pjedestāla, bet palika arī rūgtuma sajūta, kad medaļa palika sprīža attālumā.
Mācījās no jauna skriet
Olimpiskajās spēlēs sasniegtais lielā mērā ir katalizators, izvērtējot, cik ražīgs vai, tieši pretēji, sauss ir bijis aizvadītais gads sportā. Ierasta prakse ir arī pavērst skatu atpakaļ un paskatīties, kā ir veicies iepriekšējās olimpiādēs. 2014. gadā ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos Latvijas olimpieši attaisnoja izvēlēto saukli "vareni spēki". No Sočiem deviņi Latvijas atlēti atgriezās mājās ar 11 medaļām, jo trijniekā iekļuva gan bobsleja četrinieks, gan kamaniņnieku stafetes komanda un skeletonists Martins Dukurs. Tās Latvijai bija visu laiku sekmīgākās ziemas olimpiskās spēles. 2016. gadā vasaras spēlēs Rio medaļa neatspīdēja, un vēl viens olimpiešu "sausais" uznāciens jau norādītu uz krīzes pazīmēm, jo īpaši, atceroties medaļu lietu Sočos.
Skeletona brāļi Martins un Tomass Dukuri, Oskara Melbārža pilotētās divnieku un četrinieku bobsleja ekipāžas, kā arī kamaniņnieku divnieka braucēji Andris un Juris Šici, kuri ir arī galvenie vilcēji kamaniņnieku stafetes komandā, – potenciālu medaļnieku loks ieskicējās visai plašs. To, kas īsti notika bobsleja komandā pēdējo divu mēnešu laikā pirms olimpiskajām spēlēm, treneris Sandis Prūsis un paši sportisti atklāja tikai pēc Melbārža un Jāņa Strengas finišēšanas bronzas pozīcijā divnieku sacensībās. 2017. gada 26. decembrī ierastajos testos estakādē Melbārdis guva augšstilba muskuļa iestiepumu. Ārsti ieteica četras nedēļas pilnībā atteikties no fiziskām slodzēm, taču Oskars janvāra sākumā jau atgriezās sacensību apritē. Viss liecināja, ka savainojums ir sadziedēts. Tomēr priekšstats bija mānīgs. 24. janvārī bobslejisti kravāja kamanas konteineros sūtīšanai uz olimpisko Phjončhanu, bet paši posās uz pēdējo treniņnometni Ventspilī. Melbārdis bija nosūtīts uz sonogrāfijas pārbaudi. Pirmais pie komandas ieradās ārsts Jānis Kaupe. Viņa teiktais šokēja. "Muskulis ir pārtrūcis…" Kaupe gan bija jau noskaidrojis, ka praksē ir bijuši gadījumi, kad ar pārrautu muskuli sportists turpina startēt. Būtībā Melbārdis Ventspilī mācījās no jauna skriet, sākumā pieklibodams un izvēloties garāku apstāšanās ceļu. Tāpēc jo vērtīgāka ir viņa un Strengas sāpju ceļā izbrauktā bronza.
Savukārt Phjončhanas divas ceturtās vietas krasi atšķīrās. Ātrslidotājam Haraldam Silovam tas bija augstākais lidojums karjerā, turpretī skeletonistam Martinam Dukuram lielākā vilšanās kopš 2010. gada.
Patīkami pieteikumi
Hokejisti uz pasaules čempionātu Dānijā aizbrauca bez Laura Dārziņa, Kaspara Daugaviņa, Zemgus Girgensona un Artūra Kuldas. Ņemot vērā, ka Latvijas hokeja jauno laiku sāpe ir ripas iedabūšana vārtos, Dārziņa, Daugaviņa un Girgensona savainojumi neviesa optimismu, ka ar atjaunināto uzbrukuma līniju būs iespēja pienācīgi konkurēt. Tomēr priekšējā līnijā līdera lomai pieteicās jaunais Rūdolfs Balcers, vārtos brīnumdaris bija Elvis Merzļikins un Latvija ne tikai apspēlēja Norvēģiju, Koreju, Vāciju un Dāniju, bet, aizspēlējoties līdz papildlaikam, atņēma pa punktiņam hokeja lielvalstīm ASV un Kanādai. Ar iekrāto punktu ražu pietika ceturtdaļfināla sasniegšanai. Pēdējo reizi labāko astoņniekā hokeja izlase bija iekļuvusi 2009. gadā. Ceturtdaļfinālā trenera Boba Hārtlija saliedētā un nepiekāpīgā komanda deva cienījamu pretsparu nākamajiem čempioniem zviedriem, zaudējot tikai ar 2:3.
Dāmu tenisā Latvija šogad pieteicās lielvalsts statusam. Aļona Ostapenko iekļuva Vimbldonas Grand Slam turnīra pusfinālā, arī Anastasija Sevastova līdzīgas raudzes turnīrā US Open sasniedza pusfināla stadiju. Pasaules rangā Ostapenko uzlēca līdz 5., bet Sevastova – līdz 11. pozīcijai. Abas kopā Federācijas kausā pārspēja Krieviju, un pēc 24 gadu pārtraukuma Latvija iekļuva planētas 16 spēcīgāko komandu pulkā.
Klātienes smeķis
Uz iepriekšējo gadu fona jāvērtē boksera Maira Brieža un motokrosista Paula Jonasa iespētais. Briedis cīņā ar ukraini Oleksandru Usiku piedzīvoja pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā un šķīrās no Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostas. 2017. gada pasaules čempions MX2 motokrosa klasē Jonass sezonu iesāka ar uzvarām sešos braucienos pēc kārtas, taču turpinājums vairs nebija tik sekmīgs un sezona vēl beidzās priekšlaicīgi krustenisko saišu plīsuma dēļ. Pasaules čempionāta kopvērtējumā ieņemtā otrā vieta ir augsts sasniegums, taču pirms gada Paulu kronēja par pasaules čempionu. Nākamsezon Jonass ar debiju prestižajā MXGP klasē grasās atvērt jaunu lappusi.
Taču no visa 2019. gada piedāvājumu klāsta gribas izcelt pāris notikumu pašu mājās. Februārī Arēnā Rīga ieplūdīs lielā tenisa elpa. Federācijas kausa pasaules 2. grupā Ostapenko un Sevastova cīnīsies pret Slovākijas tenisistēm, savukārt Latvijas sieviešu basketbola valstsvienība jūnija beigās Rīgā Eiropas čempionāta finālturnīrā grupu turnīra stadijā spēlēs ar Lielbritāniju, Ukrainu un Spāniju. Klātienes efektam tomēr ir pavisam cits smeķis.